Augusts Landmesers. Cilvēks, kurš nesveicināja Hitleru
Šī fotogrāfija pirmoreiz parādījās deviņdesmitajos gados Hamburgas vakara laikrakstā. Simtiem cilvēku stāv cieši cits pie cita, pastiepuši uz priekšu labo roku nacistu sveicienā. Bet pūļa vidū viens, sakrustojis rokas uz krūtīm, nīgri lūr ar sarauktu pieri un smīn. Kas ir šis cilvēks?
Foto: no publicitātes materiāliem
Fotogrāfija līdz ar stāstu par Augustu Landmeseru apceļojusi daudzus preses izdevumus un interneta vietnes.
Fotogrāfija uzņemta 1936. gada 13. jūnijā Hamburgas kuģubūves rūpnīcā Blohm+Voss par godu kara flotes mācību burinieka Horst Wessel nolaišanai ūdenī, kurā esot piedalījies pats fīrers. Tā atrasta pēc daudziem gadiem Hamburgas rātsnama arhīva pagrabos un 1991. gadā publicēta laikrakstā Die Zeit. Bet 1995. gada 15. novembrī vakara laikrakstā Hamburger Abendblatt – līdz ar lūgumu atsaukties radiniekus vai citus cilvēkus, kuri nepakļāvīgo vienpati pazīst, lai noskaidrotu, kas ir šis vīrs un kāds ir viņa turpmākais liktenis. Fotogrāfiju laikrakstā ieraudzīja skolotāja Irēne Eklere un paziņoja, ka atpazinusi savu tēvu Augustu Landmeseru un ka, visticamāk, šādi viņš pauž savu attieksmi pret reihu, kas liedza viņam apprecēties ar Irēnes māti Irmu. Fotogrāfija līdz ar stāstu par Augustu Landmeseru apceļojusi daudzus preses izdevumus un interneta vietnes.
Augusts
Augusts Frīdrihs Landmesers ir dzimis 1910. gada 24. maijā laukos netālu no Hamburgas – Heidregē. Augusts bija savu vecāku Augusta Franča un Vilhelmīnes Magdalēnas vienīgais bērns.
Lai gan par Augustu rakstīts bieži un dažādās valodās, šis viņa biogrāfijas fakts pieminēts reti, un nav pat īsti zināms, vai tā ir vai nav patiesība, – Augusts agri apprecējies ar dažus gadu vecāko Vinibaldu no paša dzimtā ciema, un viņam bijuši tikai 19 gadu, kad piedzimusi meita. Tāpat nav zināms, kad un kāpēc laulība izjuka un kas tālāk notika ar Vinibaldu un meitu.
Pats Augusts 21 gada vecumā iestājās nacionālsociālistiskajā partijā. Nereti tiek uzsvērts, ka viņš to darījis kopā ar radiniekiem no mātes puses. Nezin, cik svarīgi tas ir, jo viņu plāns, līdzīgi kā daudziem mazajiem cilvēkiem, bija vienkāršs – partijas biedram būs vieglāk dabūt darbu, jo tieši tāds taču bija viens no nacistu pasludinātajiem mērķiem: uzveikt bezdarbu Vācijā. Pasaules ekonomiskā krīze un masveida bezdarbs bija auglīga augsne, kas palīdzēja vairot Hitlera sekotāju pulkus.
