Atis Auzāns: Es ļoti ieklausos savā iekšējā balsī

Pie mikrofona Atis Auzāns

Dziedot man ir sajūta, ka esmu uz skatuves tāpēc, ka tas ir mans uzdevums.

«Mana dzīve šobrīd tā iegriezusies, ka brīva laika nav,» saka Atis. «Esmu sācis strādāt Latvijas Radio 2 par dīdžeju. Jaunais darba lauks ir vēl nebijis izaicinājums. Mans trīs mēnešu pārbaudes laiks ir pusē, esmu iejuties jaunajā darbā un visu laiku mācos. Koncertos vienmēr runāju ar publiku, redzu cilvēkus, patīk ieskatīties viņiem sejās, jūtu viņu atbildes enerģiju, bet pie radio mikrofona, kur esmu viens, man viņi jāiedomājas. Jārada sevī sajūta, ka tas, ko runāju, neizskan tikai mazajā studijā, bet to dzird kādi trīssimt tūkstoši, kas mani klausās, un šī sajūta sevī visu laiku jāuztur. Man ļoti patīk, kad cilvēki sāk zvanīt un stāstīt, kāds pie viņiem ir laiks, nodot laba vēlējumus cilvēkiem, kurus grib apsveikt. Tad es pilnībā atdzīvojos un atveros, man ir prieks sarunāties un sajust, ka klausītājs ir tepat blakus. Tas ļoti palīdz. Kad noķeru to apziņu, ka mani klausās, sa­traukums, kas sākumā vēl ir, izzūd un tālāk viss aiziet viegli.

Kad Latvijas Radio 2 direktors Kaspars Mauriņš mani šim darbam uzrunāja, sāku šo programmu pastiprināti klausīties un iepazīt ētera cilvēkus, no kuriem daudzus jau pazinu, – Baibu Palkavnieci, Daigu Mazvērsīti, Velgu Vītolu, Kasparu Markševicu, protams, Normundu Zušu. Ievēroju personiski nepazīstamu meiteni ar patīkamu balss tembru, kura ļoti forši un profesionāli strādā, un tā bija Līna Rudzone. Kad aizgāju, Kaspars iepazīstināja mani ar visiem darbiniekiem un par manu skolotāju nozīmēja Līnu. Pirms iziet ēterā, viņa ar mani daudz strādāja, es ļoti rūpīgi gatavojos un mācījos. Manas dienas, kad esmu studijā pie mikrofona, ir pirmdienas un trešdienas no 12.00 līdz 15.00.