Asnate un Aurēlija Rancānes noTautumeitām – māsas un šamanes
ASNATE un AURĒLIJA RANCĀNES ir māsas, kuras spēj pabeigt viena otras teikumus un sajust otru no attāluma. Un vēl viņas abas ir Tautumeitas. Topošās Tautumeitas pirmoreiz kopā sanāca pirms pieciem gadiem uz Asnates Mūzikas akadēmijas eksāmenu, kur vajadzēja parādīt Aulejas daudzbalsīgo dziedāšanu, un toreiz diez vai kāds iedomājās, ka jau drīz etnomūzikas grupu Tautumeitas zinās visa Latvija…
Foto: Liene Petersone. Stils: Agija Vismane
Folklora bija klātesoša jau tad, kad bijām mammas vēderā, kad bijām šūpuļos, un tā ir dabiska mūsu dzīves sastāvdaļa.
Pieturzīmes
• Asnate pēc izglītības ir etnomuzikoloģe, Aurēlija ir Latvijas Mākslas akadēmijas studente.
• Māsām ir triju gadu starpība – Asnatei ir 28, Aurēlijai 25 gadi.
• Asnates un Aurēlijas vecāki ir folkloristi Aīda Rancāne un Andris Kapusts, un visa ģimene joprojām muzicē kopā grupās Grodi un Lata Donga.
• Etnomūzikas grupā Tautumeitas ir sešas dziedātājas: Asnate un Aurēlija, Ilona Dzērve, Laura Marta Līcīte, Laura Vārpiņa, Lauma Bērza.
• Asnatei kopā ar kontrabasistu Staņislavu Judinu iznācis etnominimālistiskās mūzikas albums Op.2.
– Tautumeitām gan dziesmu vārdos, gan vizuālajās izpausmēs ir kaut kas šamanisks un mazliet raganīgs. Tas tādēļ, lai klausītājiem būtu interesanti, vai arī pašas to uztverat kā kaut ko nopietnu un īstu?
ASNATE: Mēs neko nedarām tikai tāpēc, ka tas varētu patikt cilvēkiem. Nekad mūžā! Tas, ko darām uz skatuves, nāk no mūsu dzīves. Mums šamaniskais ir gadskārtu un citos latviskajos svētkos, mēs tos svinam un dziedam dziesmas, bet koncertos tām pieliekam klāt vizuālo un mūsdienīgo skatījumu.
AURĒLIJA: Raganiskums rodas tad, kad mēs, visas tautumeitas, satiekamies, uzliekam kroņus galvā un noskaņojamies koncertam.
ASNATE: Jā, ikdienā mēs dzīvojam vīrišķā un sievišķā pasaulē, kur viss harmoniski mijiedarbojas. Bet, satiekoties kopā sešām sievietēm un uzliekot kroņus, rodas tas neordinārais, kas ir ārpus ikdienišķā.
– Uz skatuves jums nav nekādi pienenīšu vainadziņi, bet vareni kroņi.
AURĒLIJA: Kad uzliec tādu kroni, mugura iztaisnojas, vairs negribas locīties uz visām pusēm.
ASNATE: Tas ir līdzīgi kā ar sarkano lūpukrāsu – uzliec galvā kroni un jūties īpaša. Protams, tam ir jānotic. Mūsu kroņu meistare Brigita Stroda saka: būtiski, lai kroņos būtu metāliskais mirdzums. Tas nāk no senām, senām tautas tradīcijām – metāliskais gan ar skaņu, gan gaismas atstarošanu atbaida ļauno un ļauj savienoties ar kosmosu. Kosmoss ir radošums, spēks, enerģija, zināšanas – viss, viss. Arī par šiem it kā mūsdienīgajiem kroņiem sākumā mums pārmeta – ka mēs nevīžīgi izturamies pret mūsu tradīcijām un tautastērpu! Nē, tas pamats saglabājas, ne vienmēr modernizējot tradīcijas pazaudē jēgu.
– Kā jums liekas – kas ir tas, ko spēj tieši Tautumeitas?
AURĒLIJA: Radīt jaunu asociāciju, kas ir tautumeita. Ikdienā ar to saistās meitene tautastērpā vai meitene no pagātnes, bet mūsu grupa iedod sajūtu par mūsdienu sievieti, kura nes arī latvietes spēku un identitāti.
