Arvils Ašeradens: Nauda nav nekas tāds, kā dēļ es ietu bojā
Tas, kāds izskatīsies mūsu valsts šāgada budžets, lielā mērā būs finanšu ministra Arvila Ašeradena atbildība. Protams, ne vienpersoniski, bet tomēr – valsts maks ir viņa pārziņā. Pirms mēneša Arvilam apritēja sešdesmit gadu, bet viņā joprojām ir kaut kas ļoti jauneklīgs. Un viņš patiesi ļoti cenšas šai sarunā atbildēt uz visiem jautājumiem. Arī uz tiem, pēc kuriem ir ilgas klusuma pauzes.
Foto: Ieva Andersone
Ir pirmdienas vakars. Ministrs kavē interviju par krietnu pusstundu, bet tam ir attaisnojams iemesls – premjera uzdevumā Arvils Ašeradens ir devies uz tikšanos, tā ieilgusi. Ieilgst arī mūsu saruna. Varētu teikt, ka šai sarunai ir divas daļas. Viena – valsts budžets, kas ietekmē katru no mums, un ministra lēmumi, no kuriem dažs labs jau raisījis rezonansi sabiedrībā. Otra daļa – pats cilvēks, kurš privātas intervijas nav sniedzis ļoti sen.
Krīze ir sarežģīta lieta – saproti, ka jāpalīdz cilvēkiem, bet vienlaikus arī saproti, ka, audzējot parādu, atstāj mantojumu bērniem.
– Tiekamies neparastā brīdī – šķiet, sen nav bijusi situācija, kad janvārī vēl nav apstiprināts valsts budžets un spēkā ir tehniskais jeb pagaidu budžets – 2023. gada valsts budžetu plānots apstiprināt februārī.
– Tomēr gribu teikt, ka valsts budžeta veidošana labi virzījusies uz priekšu – strādājam gan pie šāgada budžeta, gan arī budžeta ietvara laika posmam līdz 2025. gadam.
