Ārste psihoterapeite Laura Valaine: Paklausīgs bērns ir pretrunā ar jēdzienu vesels bērns
Mācoties staigāt, tas šķiet tik dabiski – celties, krist un atkal celties. Mazulis un arī vecāki samērā viegli šo pieredzi pieņem kā daļu no attīstības procesa. Taču kas seko pēc tam? Kāpēc pieaugušie nereti tik ļoti vēlas pasargāt savu atvasi no visām iespējamām neveiksmēm, kļūdām, zaudējumiem un sāpīgām dzīves pieredzēm?
Foto: Shutterstock, kolāža
- Bērni mēdz priecāties par paveiktajām blēņām, jo šis process tomēr prasa no viņiem piepūli – radoši izdomāt ko jaunu. Ja arī šādās reizēs vecāks pieiet tikai no sava skatpunkta, sakot vai pat rājoties, ka tā taču nedrīkst darīt, viņš savā ziņā nenovērtē bērna spējas.
- Līdz agrīnam pusaudžu vecumam bērns vēl neizprot cēloņseku sakarības, un šī iemesla dēļ nebūtu vēlams, piemēram, skaidrot viņam smagus finansiālus jautājumus, problēmas, jo tas tikai pastiprinās nedrošības sajūtu.
- Labs bērns nav ērts bērns. Termins paklausīgs bērns ir pretrunā ar jēdzienu vesels bērns. Vesels bērns reizēm rada galvassāpes vecākiem, jo dara pa savam.
Konsultē LAURA VALAINE, ārste psihoterapeite
Mazs bērns augšanas laikā tik daudz kļūdās un tik daudz mēģina vēl! Būtībā viņš pat nesaprot, ka tās ir kļūdas, tādējādi nebaidās no neizdošanās. «Ja bērns aug veselīgā vidē, var redzēt, kā viņš priecājas par katru mazo izdošanos, jo tā simbolizē – es centos un man šodien izdodas daudz labāk nekā vakar. Ja pretī ir vecāks, kurš uz to reaģē ar tādu pašu prieku, bērnā veidojas sajūta, ka viņš spēj pārvarēt grūtības. Savukārt, ja vecāks ir vienaldzīgs vai vīlies, bērns saskumst, jo pārņem sajūta, ka tas nav sasniegums, un šāda pieredze iedragā viņa pašvērtējumu. Bērns aug ar sajūtu, ka nespēj piepildīt vecāku vēlmes, ir slikts un nepietiekams.
