Arstarulsmirus un Laine. Tandēms dažādos tempos

– Pastāstiet, kur un kad jūs iepazināties!

(Abi mēģina vienoties, kad tas bija.)

Arstarulsmirus: – Tas bija 2015. gada septembris. Tolaik biju ieslīdzis periodā, kad diezgan ilgstoši dzīvoju mājās viens un kaut ko rakstīju, strādāju pie lietām.

Laine: – Biji pats savā karantīnā.

Arstarulsmirus: – Jā, pats savā karantīnā. Vienu dienu māsa mani uzaicināja iziet ārā izstaigāties. Aizgājām uz Pagalmu (restorāns Rīgā – aut.), kur Laine tolaik strādāja. Jau ieejot iekšā, sasveicinājos ar viņu kā ar pazīstamu, lai gan nebijām tikušies. Likās zināma seja. Tajā vakarā gan neko daudz nekomunicējām. Laine vienkārši mūs apkalpoja. Un te tālāk viņas stāsts.

Laine: – Mēs toreiz kafejnīcā kaut kā saskatījāmies, es gan neko īpaši tobrīd par to nedomāju.

Arstarulsmirus: – Kā kaut kā saskatījāmies? Reizes divdesmit vai trīsdesmit! (Smejas.)

Laine: – Nu, jā, tā bija. Pēc pāris dienām feisbukā pie ieteicamajiem draugiem ieraudzīju viņu un nodomāju – ja jau viņš man te parādījās, uzaicināšu. Pēc laika pamanīju, ka viņš nolaikojis dažas manas bildes, un aizrakstīju komplimentiņu, ka man ļoti patīk viņa acis un smaids. 

Arstarulsmirus: – Atceros, kā tovakar Pagalmā jutu tādu kā magnētismu viņas virzienā, un īsti nebija skaidrs, kāpēc. Kad Laine uzrakstīja, nodomāju – redz, kā tas ir darbojies abos virzienos! 

Laine: – Tā sākās mūsu saruna, un noveda līdz tam, ka tiku uzaicināta uz tēju.

Arstarulsmirus: – Kas beigās nemaz nebija nekāda tēja! (Smejas.)

Laine: – Jā, tur bija daudz alkoholisku dzērienu!