Arhitekts Gatis Gavars: Es jūtos labi, jo spēju atšķirt, ko varu ietekmēt un ko nevaru
Arhitekts Gatis Gavars ne vienai vien nolaistai koka mājai atjaunojis tās seno godību. Arī viņa birojā ienākot, pretī uzvējo smarža, kas glabā Melnsila ielas koka nama seno vēsturi. «Acīmredzot šī sūtība ir mani atradusi,» viņš saka. Un viņš ar vārdiem tiešām nemētājas – tie pār viņa lūpām nāk lēni un pamatīgi.
Foto: Māris Kreicbergs
Es jūtos visai labi, un tā galvenā lieta, kas man palīdz, – es spēju nošķirt to, ko varu ietekmēt, no tā, ko nevaru.
– Kad zvanīju, lai aicinātu uz interviju, klausulē bija dažas sekundes klusuma, tad teicāt – labi, neies jau tielēties… Izlēmīgums ir jūsu stiprā pusē?
– Lēmumu pieņemšana drīzāk ir darbā iegūta īpašība. Mans Skolotājs Modris Ģelzis teica – var visādi, bet darbs iet uz priekšu tad, ja tas balstās uz lēmumu. Līdz ar to lēmums ir jāpārdomā, bet, kad tas pieņemts, ejam tālāk un vairs neatgriežamies pie iepriekš pieņemtajiem lēmumiem. Gadās jau, kad gribot negribot jāatgriežas, bet arhitekta darbā tā parasti ir katastrofa. Atceros, ja vidusskolas gados bija sarunāts visiem satikties pie Laimas pulksteņa pēc nedēļas piecos pēcpusdienā, tad bija jābūt pēc nedēļas pie Laimas pulksteņa pulksten piecos pēcpusdienā. Tos, kas kavēja vai aizmirsa, uzskatīja par mazliet jocīgiem. Šobrīd funkcionāli tas nav nepieciešams – var norunāt un pēc tam desmit reizes visvisādos veidos tikšanos pārlikt…
