Apzināti nelietot alkoholu. Pieredzē dalās ģimenes psihoterapeite Vita Kalniņa
Nav jāsirgst ar atkarību, lai nonāktu pie lēmuma uz kādu laiku vai pavisam atteikties no alkohola lietošanas. Ģimenes psihoterapeitei Vitai Kalniņai tas sākās kā eksperiments sevis dziļākai pētīšanai, kas noveda pie atbildes – dzīves kvalitāte kļūst labāka, ja tajā nav grādīgo dzērienu, arī ja iepriekš tie lietoti maz.
Foto: Shutterstock
Ja organismā ir alkohola klātbūtne, tiek traucēts process, kad jauno pieredžu dēļ mūsu smadzenēs veidojas jauni neironu ceļi.
Arī iepriekš ģimenē alkoholu lietojām ļoti reti. Parasti, ja atvērām vīnu, izdzērām ar vīru pa glāzei un pēc trim mēnešiem atcerējāmies, ka joprojām kaut kur stāv gandrīz pilna pudele. Biežāk alkohols mūsu dzīvē parādījās vasarās – festivālos vai kad vakaros gribas pasēdēt dārzā un baudīt silto laiku un īpašo atmosfēru.
Ikdienā alkoholu nelietoju vairāku iemeslu dēļ. Tā kā darbā ir jāspēj ilgstoši koncentrēties, es rūpējos par savu fizisko un mentālo veselību un miega kvalitāti. Skaidrs, ka alkohols tam nepalīdz. Arī otrs faktors ir saistīts ar profesiju. Savulaik, kad devos uz dažādām terapijas grupām arī ārpus Latvijas, to vadītāji uzsvēra: ja terapeitisko efektu vēlamies saglabāt ilgtermiņā, šajās dienās un kādu laiku pēc terapijas alkoholu lietot nevajadzētu. Ja organismā ir alkohola klātbūtne, tiek traucēts process, kad jauno pieredžu dēļ mūsu smadzenēs veidojas jauni neironu ceļi.
