Apžēlošanas lūgumu uzrakstīja bērns: lūdzu atbrīvot manu mammu…
Apžēlošana ir Valsts prezidenta ekskluzīvas tiesības, un viņš šīs tiesības var realizēt pēc sava ieskata. «Apžēlošanas būtība ir saprast un piedot. Prezidents piedod tev nodarīto un cer, ka tu šo piedošanu pieņemsi un respektēsi,» saka Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienesta vadītāja Irina Pūrīte.
Foto: Shutterstock
Gadījumā, kad Valsts prezidents izskata apžēlošanas lūgumu, viņš izvērtē sabiedriskās bīstamības pakāpi.
Kopš valsts neatkarības atgūšanas seši Valsts prezidenti kopumā izvērtējuši vairāk nekā astoņus tūkstošus apžēlošanas lietu un apžēlojuši kopumā 663 notiesātos (šie ir dati oktobra sākumā). Visvairāk apžēlošanas lietu – 3391 – izskatīts Gunta Ulmaņa prezidentūras laikā. Savukārt vienīgās sievietes prezidentūrai raksturīgs visaugstākais apžēloto skaits – no izskatītajiem 979 lūgumiem Vaira Vīķe-Freiberga pozitīvu lēmumu pieņēmusi katrā piektajā. Guntis Ulmanis bija vienīgais no sešiem Valsts prezidentiem, kam bija jāizskata uz nāvi notiesāto apžēlošanas lūgumi. Viņš apžēloja piecus notiesātos, kam nāves sodu aizstāja ar mūža ieslodzījumu. Pēdējos divus nāves sodus Latvijā izpildīja 1996. gadā notiesātajiem, kuru apžēlošanas lūgumus noraidīja. Guntis Ulmanis arī bija tas, kurš 1995. gadā izveidoja Apžēlošanas padomi desmit cilvēku sastāvā – padomdevējus, kurus aicināja piedalīties, izskatot ar nāves sodu notiesāto cilvēku apžēlošanas lūgumus. Vēlāk šī padome pārtapa par Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienestu. Kopš 2019. gada to vada Irina Pūrīte.
Sava daļa tomēr jānosēž
No malas raugoties, šķiet ļoti vienkārši – Valsts prezidents apžēlo un ieslodzītais nākamajā dienā aizver cietuma durvis.
