Andris Bulis: Savos četrdesmit apzinos, ka nedaru to, ko gribētu darīt

Brīžam liekas – ko karma mani tā čakarē, ka man vispār netiek dota iespēja?

– Rīgā runā, ka pat dažs labs psihoterapeits nevar šo pelēko ziemu izturēt un brauc pārziemot tur, kur vismaz var redzēt zilas debesis. Jums ir zāles pret šo laiku? 
– Tas skanēs šausmīgi, ko tagad teikšu, – mani glābj darbs. Es strādāju, strādāju un priecājos, ka ir jau februāris. Esmu vecs romantiķis, ziema man patīk tikai līdz Ziemassvētkiem, turklāt, ja apkārt ir balts, krīt lielas sniegpārslas, turas viegls sals un ir kriukšķītis zem kājām. Tad var iedzert karstvīnu vai pagalmā kopā ar meitu uzcept desiņas. Tiesa, šāds laiks drusku sarežģī dzīvi, jo, tiklīdz uzsnieg, tā Rīgā sastrēgumi vēl lielāki, nav, kur nolikt mašīnu, tu kavē, streso…