Ance Tarvida: Nevēlos sev melot un iestāstīt, ka gribētu mīlēt tos 130 kilogramus
«Es negribēju sev melot, ka mīlu tos 130 kilogramus spogulī,» atzīstas Ance Tarvida (32). Ilgus gadus viņa ar savu svaru cīnījās kā ar vējdzirnavām un bija pat nežēlīgi nometusi 50 kilogramus, kuri pēc tam atgriezās ar piedevām. Tikt vaļā no liekā svara traucēja arī veselības problēmas, par kurām viņai ilgi nebija ne jausmas. Decembrī Ancei veica kuņģa samazināšanas operāciju.
Foto: Andrejs Nikiforovs. Stils: Agija Vismane
Pirms sarunas nopērku mums pie kafijas dateles – nepiedāvāšu taču tievētājai kūkas! Ance tām pat nepieskaras un vēlāk atzīstas, ka cukurotās dateles ir viens no viņas jaunā kuņģa tā dēvētajiem dempingiem – pēc to ēšanas, iespējams, būtu jāvemj.
Ancei kā diezgan populārai tvitera personībai gadiem ilgi nācies saņemt arī ļaunus komentārus par savu izskatu. Paradoksāli, bet arī savākt naudu operācijai palīdzēja Ances sekotāji. Ar ko viņa tos piesaista? Varbūt ar savu atbruņojošo tiešumu vai asprātīgo sarkasmu?
Ja pavisam atklāti, es regulāri taisīju pati sev klizmas, lai reizi nedēļā varētu aiziet uz tualeti, – jo nebija taču šķiedrvielu.
– Veikt kuņģa samazināšanas operāciju jeb bariatriju ir diezgan drakonisks solis!
– Piekrītu. Bet man nekas cits nepalīdzēja. Protams, neesmu izmēģinājusi pilnīgi visas diētas, bet daudzas esmu – Dikāna, keto, kefīra, kāpostu zupas… Esmu veselu gadu intensīvi divas, trīs reizes nedēļā gājusi pie privātā trenera. Esmu badojusies tā, ka biju uz anoreksijas sliekšņa, un šī metode vismaz strādāja – piecu mēnešu laikā nometu 50 kilogramus (kuri, protams, atgriezās ar uzviju un ļoti ātri)!
– Kas tik ekstrēms jādara, lai tik ātri nomestu 50 kilogramus?
– Nekas, respektīvi, nav jāēd gandrīz nemaz. Tā pat nebija diēta, bet vienkārši vēlme ļoti ātri notievēt. Ēdienkarte sastāvēja no melnas kafijas un rīsu galetēm milzīgos daudzumos, palaikam atļāvos kādu tomātu, bet pats galvenais – paniņas. Dienā izdzēru pudeli vai divas. Kad kādreiz nopirku treknākus produktus, mazliet apēdu, bet pārējiem uzlēju Fairy, lai nerastos vilinājums ēst vairāk. Un daudz braukāju ar velosipēdu, ikdienā nobraucu vismaz 20, brīvdienās kādus 50 kilometrus. Bet tas viss nāca komplektā ar ļoti sliktu garastāvokli, visu laiku biju uzvilkta un dusmīga. Un apsēsta ar svēršanos – man obligāti vajadzēja, lai dienā, ja ne kilograms, tad puskilograms noteikti nonāk nost. Ja pavisam atklāti, es regulāri taisīju pati sev klizmas, lai reizi nedēļā varētu aiziet uz tualeti, – jo nebija taču šķiedrvielu.
Tas bija pirms pieciem gadiem, un mans svars tolaik bija ap 120 kilogramiem.
