Alkohola delīrijs. Vai aiz baltajām pelītēm seko arī citi zvēri?
Jociņi par baltajām pelītēm un žurciņām, kas rādās alkohola izraisītā psihozē, ir veci kā pasaule. Diemžēl joki mazi. Stresa līmenis sabiedrībā veicina arī alkohola lietošanu, un, lai gan kvalitatīvāku dzērienu un labāka kopējā veselības stāvokļa dēļ alkohola delīrijs pēdējā laikā sastopams retāk, pavisam pazudis tas tomēr nav. Arī Jāņi šajā ziņā ir tāds bīstams laiks…
Foto: Shutterstock
Konsultē
MĀRIS TAUBE,
psihiatrs, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Ambulatorās aprūpes centra Veldre un dienas stacionāra vadītājs, RSU profesors
Svarīgi ir uzdot sev jautājumu – kāpēc es dzeru un kam alkohols ir vajadzīgs?
Skaidrs, ka alkohola delīrijs, kas ir akūts psihisks stāvoklis, nerodas pats no sevis un vienas dienas laikā. Mums Latvijā vispār ir ļoti draudzīgas attiecības ar alkoholu – gandrīz katrā ģimenē var atrast kādu tuvāku vai tālāku radinieku, kuram ir vai ir bijušas alkohola problēmas. Turklāt kovids šo draudzību daudziem pastiprināja vēl vairāk – darbs no mājām, varbūt darba vispār vairs nav, līdz jauns sabiedrotais ir atrasts.
«Alkohols pasaulē zināms ļoti sen, jau apmēram 3000 gadu pirms mūsu ēras cilvēki sāka to ražot un lietot. Alkohols ir kļuvis par cilvēka dzīves dabisku sastāvdaļu. Visi taču zina Francijas un Itālijas vīna baudīšanas kultūru, Vācijas un Čehijas alus dzeršanas kultūru. Alkohols kļuvis par kultūras sastāvdaļu, un tas ietekmē valstu kopējo politiku un kopējo attieksmi – it kā dzert nav labi, vajadzētu ierobežot, tomēr pavisam aizliegt arī negribas. Lielākā problēma ir, kā sabalansēt lietošanu – iedzert tikai svinībās un nelielos apmēros. Ir arī kāds paradokss – sabiedrības veselības kontekstā lielāko kaitējumu nodara nevis alkoholiķi, kas jau ir nodzērušies, bet daudzie cilvēki, kuri it kā iedzer mēreni. Ar šo iedzērēju daļu saista, piemēram, vairumu ceļu satiksmes negadījumu, kad cilvēki iet bojā, piemēram, jaunieši brauc pēc balles mājās, nenovalda mašīnu un aiziet bojā. Viņi nenomirst tieši no alkohola, bet tā lietošana viņus noved pie katastrofālām sekām. Arī kaušanās, pašnāvības, neuzmanīga uzvedība pret savu veselību – tas viss ir alkohola lietošanas sekas. Tāpēc mums vajadzētu ne tik daudz pievērsties smagiem alkoholiķiem – viņus mēs tāpat lielākoties neizglābsim –, kā gādāt tieši par to, lai šie daudzie iedzērēji, sevišķi jaunieši, dzertu mazāk vai nedzertu vispār,» ir pārliecināts Māris Taube.
