Alise Kolosova: Mani interesēja tikai tas, kā izskatos. Savās acīs vienmēr izskatījos slikti
Šodien viņa par savas dzīves nebūt ne vieglajiem pārbaudījumiem ir pateicīga, jo tie ir palīdzējuši ieskatīties sevī un atvērt jaunas durvis. Pasākumu, kāzu organizētājai, dejotājai un jogas pasniedzējai ALISEI KOLOSOVAI martā paliks 40, un viņas dzīve pēdējā gada laikā ir sagriezusies par 180 grādiem – Alise ir šķīrusi laulību, piedzīvojusi savu dziļāko mīlestību, pārcēlusies uz dzīvi citā valstī un sākusi to nulles punktā. Viņa ir gatava pacelties spārnos un lidot.
Foto: Jerry Mihimana photography
Alise šobrīd ir Bali, tāpēc netipiska ir situācija, kad žurnālam paredzētā fotosesija top citā valstī. Bet tas nav viss: Alises fotogrāfs ir viņas mīļotais vīrietis – uzņēmējs un mākslinieks Džerijs Mihimana. Novērtējiet pašas, jo fotogrāfijas uzņemtas ne tikai caur kameras, bet arī mīlestības prizmu.
Reiz manā virzienā pasniedzējs pāri zālei meta krēslu… Tagad es saprotu, ka viņš pats bija nelaimīgs, tāpēc tā izturējās.
– Alise, tas, ka nopirki vienvirziena biļeti uz Bali, daudziem bija pārsteigums.
– (Smaida.) Zini, teikšu godīgi – dzīve tik ļoti ir mainījusies, ka nespēju visu vēl īsti aptvert…
Bet Bali man ir ļoti īpaša vieta. Pirmoreiz šeit nokļuvu pirms sešiem gadiem. Toreiz tas bija tikai ceļojums, no kura neko īpašu negaidīju. Bet jau tad mani pārsteidza kultūra un cilvēki – veids, kā viņi uztver dzīvi, dabu. Zināju, ka šeit atgriezīšos. Uz Bali sāku braukt viena, līdzi ņemot vien nelielu mugursomu. Katrreiz sāku ceļojumu ar attīrīšanās programmu pančakarmas centrā, sekoja dažādas jogas prakses. Tagad varu sacīt, ka, pateicoties Bali, esmu kļuvusi par citu Alisi – daudz apzinātāku cilvēku.
Jau iepriekš biju iedomājusies, ka gribētu šeit pārvākties dzīvot, par to bijām runājuši ar bijušo vīru, taču lēmuma pieņemšanu atlikām uz nezināmu nākotni. Taču nu viss pagriezās, ka Bali kļuvusi par manām mājām.
– Domā, ka valsts, kas nav tava dzimtene un kur nedzīvo tavi radi un draugi, var kļūt par īstām mājām?
– Es to vēl nezinu, bet agrāk domāju, ka ģimene arī būtu vienīgais, kā man šeit pietrūktu.
