Aktrise Dita Lūriņa-Egliena: Mans krampis svilina manus vīriešus
Jaunajā izrādē, monooperā #DiToo, aktrise DITA LŪRIŅA-EGLIENA pārsteidz kā ar āmuru pa pieri – tā ir gluži cita Dita! Un vēl viņa tikko mazliet izkāpusi no aktrises kurpēm un kļuvusi par režisori. Mūsu saruna ir par dzimtas sieviešu krampi, par kovidlaika norautajiem attiecību plīvuriem, par aizsargmehānismiem un to, kā laiks kļūst par labu sievietes draugu.
Foto: Liene Pētersone. Stils: Agija Vismane
Pieturzīmes
• Latvijas Nacionālā teātra aktrise kopš 2000. gada.
• Dzimusi 1978. gada 16. aprīlī Liepājā.
• Latvijas Nacionālā teātra režisora un aktiera Valda Lūriņa un Liepājas teātra aktrises Maritas Lūriņas meita.
• Četri brāļi: Edvarts (mammas attiecībās ar Liepājas aktieri Uldi Stelmakeru), Niklāvs (tēva attiecībās ar aktrisi Daci Bonāti), Valters un Kristaps (tēva attiecībās ar horeogrāfi Ritu Lūriņu).
• Ditas vīrs ir Nacionālā teātra aktieris Mārtiņš Egliens, un kopā viņi audzina divus bērnus – Ernestam ir 14, Grētai 6 gadi.
• Dita par savām lomām ieguvusi vairākas Spēlmaņu nakts nominācijas un balvas.
• Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.
• Filmējusies seriālos Likteņa līdumnieki, Neprāta cena, UgunsGrēks, Eņģeļu māja, Viņas melo labāk u. c.
• Dziedošā aktrise, daudz uzstājusies ar koncertiem, vadījusi dažādas ceremonijas un pasākumus, ierunājusi reklāmas un filmas un darījusi daudz ko citu.
• Kļuvusi arī par režisori. Un Liepājas teātrī pērn jau iestudējusi izrādi Ķiršu dārzs.
– Kaspara Rolšteina rakstītie izrādes #DiToo teksti ir fantastiski, tur ir mītiskais, sievietes seksualitāte un daudz kas cits. Bet tur ir arī vēmekļi, daudz vīriešu, viskijs uz galvas un izsmērēta skropstu tuša – lietas, kas galīgi neasociējas ar tevi. Kur tas viss krustojas ar tavu pasauli?
– Tajā punktā, ka mums ļoti spēcīga ir dzīvnieciskā puse. Mēs strādājam ar sevi, cenšamies domāt tīrāk un tiekties augstāk, bet – krītam atpakaļ. Tas ir tuvu mums katram. Un tas jāapzinās. Otrais pasaules karš sākās tad, kad viss skaistais mūzikā un literatūrā bija uzrakstīts, un kara šausmas pieļāva un darīja nevis alu cilvēki, bet inteliģenti, augsti mācīti cilvēki.
Ja tu liecies, kāds uz tā pakāpsies. Un tad jautājums – vai es turpinu liekties vai pieceļos kājās?
Pandēmijas laiks parādīja – tiklīdz ir apdraudējums, pirmās ir bailes par savu dzīvību, bailes no visa svešā un vēlme svešo nogalināt, jo viņš var apdraudēt. Tie ir pamatinstinkti. Un kā var būt tāda spēka vienību agresija Baltkrievijā? Man Baltkrievijā dzīvo skolotāja, un viņas meita ar vīru pēc mītiņa bija pazuduši un iemesti cietumā uz trim dienām. Tur katru dienu kādu cietumā spīdzina. Bet cilvēki šeit diskutē par to, ko baltkrieviem vajag vai nevajag darīt. Ir jārunā par cilvēcību un cilvēktiesībām, un viņu brīvību! Baltkrievi ir tajā atmodas periodā, kurā bijām arī mēs.
– Tavu izrādi redzēju kādā lauku kultūras namā, kur skatītājos bija daudz kundzīšu, kas iemīlējušas UgunsGrēka un Paula dziesmu Ditu. Taču #DiToo ir pilnīgi cita pasaule! Ko tu šajās izrādēs sajūti no skatītājiem?
