Aktrise Baiba Broka: Skaistie man nepatīk, bet gan asprātīgie, pašapzinīgie
Jaunā Rīgas teātra aktrise Baiba Broka. Ir sestdienas pusdienlaiks. Viņa atnāk, uzmetusi matiem kapuci. Graciozi to noņem. Pēc mirkļa atklāj, ka otrādi uzvilkusi džemperi – priekšpusi aizmugurē. «Parasti ar mani tā negadās,» nosmejas. Baiba daudz smaida un runā saspringti, ātri, šķietami atklāti. Stundām ritot, top rimti apcerīga – uztaustu smeldzi, jūtīgas stīgas.
Foto: Ieva Andrupe. Stils: Laila Trilopa
– Sarunai tu piekriti acumirklī.
– Tāpēc, ka… Kā savulaik teica Alvis Hermanis – kamēr tevi uz ballītēm aicina, ir jāiet. Jo var pienākt brīdis, kad vairs neaicinās. (Smaida.)
– Tu esi kā uzvilkta atspere.
– Tā ar mani ir – domas skrien ātri, vārdi netiek tām līdzi. Bet man patīk šis stāvoklis – tāda enerģija.
Šķiršanās notikumu rezultātā esmu sev notīrījusi melīgo virskārtu – sajūtās, attiecībās.
– Tu saki – šobrīd tavā dzīvē rit remonts: gan apkārtējā telpā, gan personiskajās izjūtās.
– Dzīvoklī remonts tikpat kā beidzies. Nu man ir brīnišķīga virtuve, un tas rada ļoti labas izjūtas.
– Vai tā drīzāk nav dzīves renovācija? Liekā aizslaucīšana – tu atbrīvo telpu kam jaunam.
– Pareizi, atsvaidzinoša renovācija, jo nejūtos salauzta, nav jāliek stutes. Ir tikai sajūta, ka visam vajag svaigumu: jaunu elpu, jaunas krāsas. Esmu gatava to pieņemt. Ilgu laiku biju stagnējusi, dzīvojusi, inerces nesta. Caur mani vairs neplūda radošā enerģija, bet tā ir ārkārtīgi svarīga, to vajag pilnīgi visam. Vēl neesmu gala pieturā – nezinu, kurp pārmaiņas beigu beigās aiznesīs, taču ir skaidrs, kā vairs negribēju un kā negribētu atkal.
