Aktieris Zigurds Neimanis par dzīvi pēc teātra un jauno modi: Jūs, vecie, ne sūda nesaprotat

Detektīvromāni mani fascinē 

«Ar gadiem man patīk arvien mazāk rosīties ārpusē, nav vairs tās enerģijas, kas agrāk. Ja tā padomā – kādreiz, pat dārzā darbojoties, varēja paiet trīs, četras stundas un nebija vēlēšanās uzpīpēt, tik ļoti esi aizņemts ar to, ko dari. Tagad konstatēju – ik pēc pusstundas man kāds iekšējais cilvēks saka: «Zini, Zigi, jāiet uzpīpēt!» Nu, ja jāiet, tad jāiet. Ja senāk varēju savas platības zālaino daļu nopļaut vienas dienas laikā, tad tuvāk vecumam – knapi divās dienās. Viss notiek lēnāk. Agrāk ar tačku pa dārzu skrēju, tagad sev saku – nu, kur tu skrien? Laika jau arī tagad objektīvi ir vairāk, jo esmu stipri mazāk aizņemts kādos projektos. Līdz ar to pirms divdesmit gadiem šitādu grāmatu noteikti nebūtu uzrakstījis, tad es diezgan aktīvi vēl strādāju teātrī un piedalījos visādos brīvdabas projektos. Kaut ideja par grāmatu bija piedzimusi jau tajā laikā. Bet te – pat kovids beigās palīdzēja, jo nekas nekur nenotika, un, ja vēl esi pārcēlies uz Rīgu, kur tai laikā absolūti nebija ko darīt – pulcēties nekur nedrīkstēja. Man pašam ļoti patīk kriminālromāni. Esmu izlasījis visus zviedru detektīvus. Arī mūsu pašu Kolbergu esmu izlasījis no viena gala līdz otram, – mēs bijām arī personiski pazīstami. Detektīvromāni mani fascinē, jo uzrakstīt stāstu – mēs satiekamies, runājamies, tad mēs samīlamies un tad mums ir bērni, nu tādus sižetus jau var izdomāt simtiem!