Aktieris un dārzkopis Gatis Gāga: Ja tevi publiski nosauc par otrās šķiras aktieri, ir divas iespējas
Aktieris un dārzkopis GATIS GĀGA ir izbaudījis aplausu vētras, lidojuma sajūtu teātrī un kino, šogad nominēts arī Lielajam Kristapam. Taču cita veida gandarījumu viņš guvis savā saimniecībā, ābeļdārzā, kur viss paveikts paša rokām. Kas zina, vai tā lidojuma sajūta, kas gūta kā aktierim, maz būtu iespējama, ja nebūtu tā līdzsvarojošā sazemējuma, ko devuši zemes darbi. Un vai bez lauku rūdījuma pēc pamatīga sitiena tik stabili kājās spētu noturēties viņa pašapziņa.
Foto: Ieva Andersone
Pieturzīmes
• Dzimis 1975. gada 13. janvārī, ir māsa un brālis, abi jaunāki.
• Absolvējis Kultūras akadēmiju.
• No 2004. līdz 2017. gadam bijis Jaunā Rīgas teātra aktieris.
Viens no sešiem aktieriem, ko 2017. gadā, teātri reorganizējot, mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis atbrīvoja no darba. Gatis nepiekrita palikt ārštatā un no teātra aizgāja pilnībā. Vēlāk spēlējis daudzās izrādēs dažādos teātros.
• Filmējies vairākās latviešu filmās: Izlaiduma gads, Seržanta Lapiņa atgriešanās, Paukotājs, Valkyrie Limited, Paradīze ’89, 1906, Dvēseļu putenis un citās, arī seriālā Sarkanais mežs.
• Par lomu filmā Ko zina klusā Gerda nominēts Lielajam Kristapam kā labākais otrā plāna aktieris.
• Saimnieko savā saimniecībā Ugālē, izveidojis zīmolu Gāgas āboli, ar kuru pārdod paša audzētos ābolus un ābolu sulu.
• Precējies, sieva Žaklīne (Saeimas deputātes Ingūnas Rībenas un arhitekta Uģa Zābera meita). No iepriekšējām attiecībām ir dēls Toms Indriķis.
– Kopš nedēļas nogales esat redzams jaunā seriālā Šķiršanās. Pretēji seriāla nosaukumam pats burtiski tikko nosvinējāt kāzas.
– Bija paredzēts, ka tās notiks pavasarī, bet covid dēļ nācās atcelt. Taču tagad paspējām tieši īstajā laikā. Kāpēc man bija svarīgas laulības?
Es nevaru dot padomus, kā uzturēt attiecības ar savu bērnu, kad viņš pieaug. It īpaši, ja nedzīvojat kopā.
Uzskatu, ka laulība ir tāds kā jauns līmenis spēlē, ko sauc par dzīvi, iniciācija. Tā kā esmu saticis cilvēku, ar kuru vēlējos ieiet šai nākamajā līmenī, man bija svarīgi to apstiprināt arī institucionāli. Katrs lai dara, kā uzskata par vajadzīgu, bet man bija svarīgi laulāties baznīcā, kur tiek dots solījums Dievam. Un nevis tāpēc, ka tur ir augstāki griesti vai izskatās pompozāk. Pie tā arī paliksim.
– Pirmajā uzaicinājuma reizē no filmēšanās seriālā atteicāties.
– Priecājos, ka mani uzrunāja otrreiz. Tad jau bija gandrīz uzrakstīts scenārijs, izveidoti dialogi, un manas domas par seriālu krasi mainījās.
Jāatzīst, ka seriāla tēma ir ļoti aktuāla. Ja paskatāmies statistiku, Latvijā izšķiras puse pāru, kas apprecas, un tas nav normāli. Kaut kas nav kārtībā šajā karaļvalstī, kā teiktu Hamlets. Iemesli tam ir dažādi – psiholoģiski, sociālpsiholoģiski. Domāju, liela nozīme bija politiski ekonomiskās sistēmas maiņai deviņdesmito gadu sākumā. Nomainījās milzīga sistēma, ne tikai politiskā, bet arī vērtību. Cilvēkiem vajadzēja atrast jaunus orientierus, pēc kādiem kanoniem veidot savu dzīvi, audzināt bērnus. Liela daļa bija apjukuši, tāpēc bērnu audzināšana tiem, kas deviņdesmitajos jau bija vecāki, aizgāja pašplūsmā. Šobrīd daudz šķiras tie, kas tajā laikā bija bērni un kuru personība tobrīd tikai veidojās. Viņiem nebija skaidru vadlīniju.
Par šķiršanās iemesliem… Var gadīties, ka esi apprecējies, ne līdz galam saprotot, ko tas nozīmē. Šādi gan ir bijis visos laikos. Daudziem liekas, ka ar laulību ir tāpat kā ar domrakstu. Nesanāca, saburzi lapu un iemet papīrgrozā. Ar dzīvi un attiecībām nav tik vienkārši.
– Jūs pats esat piedzīvojis šķiršanos.
