Aktieris Ģirts Liuziniks: Man nebija plāna. Bet – man nebija bail aiziet

Pieturzīmes

•  Dzimis 1981. gadā, rīdzinieks.
•  Latvijas Nacionālajā teātrī kopš 2008. gada nospēlējis ap 30 lomu.
•  Šobrīd redzams TV seriālā Bezvēsts pazudušās.
•  Dēli: Everts – 10 gadu, Knuts – 8 gadi.
•  Patīk gatavot ēst, jo īpaši, kad nekā mājās nav…
•  Sācis skriet – iepriekš tas nepavisam nesaistīja.
•  Tic, ka dzīve ir skaista un cilvēki nav ļauni.

Biju visvairāk noslogotais aktieris savā teātrī un, iespējams, viens no visvairāk noslogotajiem Latvijā.

– Jā, es apkopu slimniekus. No sākuma biju tā kā tehniskais darbinieks, kurš atved dvieļus un tamlīdzīgi, bet ļoti ātri nonācu līdz slimniekiem, un tā bija intensīvās aprūpes nodaļa, kur biju māsiņas palīgs. Mazgāju dibenus, māsiņas pavadībā mainīju pārsējus, darīju visu, ko vajadzēja.

Pirmajās nedēļās biju absolūti iztukšots un nesapratu – kā, nu kā jūs to varat! Taču katrā darbā jābūt fanātiķim, tas viss jāmīl, jāsaprot, izaicinājumi ir ne mazie. Tā ir cilvēku dzīvība, un es katru otro nakti sēju līķus. Tikko nomazgāju pacientu, un pēc divām stundām viņš nomirst. Tad es viņu pārmazgāju, sasienu, nolieku kaudzītē, kuru pēc tam vēlāk aizved uz morgu. Pilnīgi cita realitāte. Es nenoniecinu nevienu darbu, visi ir līdzvērtīgi. 

– Tikmēr Nacionālā teātra mājaslapā joprojām par tevi rakstīts: «Aristokrātiska izskata aktieris, kurš šķietami piedzimis, lai spēlētu varoņus un mīlētājus…» Ģirt, nu kam īsti jānotiek, lai spertu tik tālu soli prom no teātra?
– Tas process nenotiek knipja ātrumā. Palēnām saproti, ka esi varbūt noguris, pārstrādājies un nespēj vairs neko dot…