Akadēmiķis profesors Ivars Knēts –
latviešu Alēns Delons
Akadēmiķis profesors IVARS KNĒTS bija vienpadsmitais rektors otras lielākās Latvijas augstskolas – Rīgas Tehniskās universitātes – 150 gadu pastāvēšanas vēsturē. Pirms gada viņš aizgāja mūžībā, bet ar savu spilgto personību palicis daudzu atmiņās.
Foto: No RTU Kultūras centra arhīva
Izcils intelektuālis
«Ivars Knēts bija atbruņojoši šarmanta personība, un no viņa starojošais cilvēciskais siltums ikvienam viņa sarunu partnerim nodrošināja nedalītu labvēlību un pozitīvu sarunas iznākumu. Liecība par viņu šajās komunikatīvajās attiecībās laikā, kad viņš bija Tehniskās universitātes rektors, bija viņa vienmēr atvērtās kabineta durvis. Tādējādi katrs ienācējs viņa birojā varēja redzēt, ka rektors ir pie sava rakstāmgalda, un, ja bija kāda nopietna vajadzība, bez pieteikšanās varēja ieiet pie Knēta aprunāties. Šajās sarunās vienmēr dominēja cilvēciska sirsnība un konstruktīva lietišķība,» tādu Ivara Knēta personības šķautni kā pirmo savās atmiņās iezīmē Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis.
Kad 2012. gada rudenī augstskolas 150. jubilejas svinīgajā sarīkojumā Rīgas Latviešu biedrības namā Ivars Knēts saņēma Cicerona balvu nacionālās izglītības kategorijā, balvas žūrijas komisijas priekšsēdētājs akadēmiķis Jānis Stradiņš teica: «Ar šo balvu sev un pasaulei vēlamies vēstīt, ka Latvija ir un būs prāta iespēju zelta raktuves. Ne tikai pirms 150 gadiem, kad Eiropa bija pārsteigta par Rīgas Politehnikuma ambiciozajiem izaicinājumiem, bet arī šodien, kad Tehniskā universitāte ir kļuvusi par ietekmīgu izglītības procesu virzītāju. Ne maza loma ir bijusi konkrētām personībām. Ivars Knēts ir viena no spilgtākajām.»
Kā jaunais zinātnieks Ivars Knēts bija stažējies vairākās slavenās ASV universitātēs, to skaitā Brauna, Jeila un Stenforda universitātēs.
Atzīmēšu tikai nozīmīgākos Ivara Knēta mūža veikumus. Beidzis Rīgas Būvniecības tehnikumu, pēc tam ar izcilību – Rīgas Politehnisko institūtu (vēlāko Rīgas Tehnisko universitāti), iegūstot būvinženiera diplomu, sācis strādāt savā augstskolā, tad Zinātņu akadēmijas Polimēru mehānikas institūtā. Aizstāvējis tehnisko zinātņu doktora disertāciju ar nosaukumu Cilvēka cieto bioloģisko audu deformēšanās un sabrukums, kas tolaik bija jauns un perspektīvs zinātniskais virziens. Ivara Knēta vadītā Polimēru mehānikas institūta laboratorija kļuva par vadošo biomehānikas centru Padomju Savienībā, tajā veica pētījumus biomehānikā, lai radītu mākslīgos asinsvadus, kaulaudus, sirds vārstuli un citas cilvēka organismam vajadzīgas rezerves daļas.
