Aizrautīgais fiziķis Mārcis Auziņš: Negribu būt vecs cilvēks, kas par visu žēlojas
Fiziķis, bijušais Latvijas Universitātes rektors, šobrīd Latvijas Universitātes Lāzeru centra vadītājs un profesors. Dažādu norišu, notikumu un sevis izzinātājs. Vairāk nekā 10 gadus ik dienu praktizē meditācijas. Mārcis Auziņš. Laikā, kad šķiet – pasaule atkal ir sajukusi prātā –, gribējām aprunāties ar cilvēku, kurš ar tēvišķu mieru prot paskatīties uz cilvēka dzīvi kā no putna lidojuma.
Foto: Gatis Gierts. Stils: Laila Trilopa
– Pēdējo gadu laikā ziņās arvien biežāk izskan vārds karš – tas nebeidzas Ukrainā, ir izcēlies Izraēlā. Vai jums kā zinātniekam ir skaidrojums, kāpēc, no vienas puses, cilvēce var lepoties ar neticamiem izgudrojumiem, no otras – barbariski cits citu turpina iznīcināt?
– Šai jautājumā man gribas salīdzināt zinātnieku Johannesu Kepleru un rakstnieku Viljamu Šekspīru. Abi dzīvoja apmēram vienā laikā, abi ir sava laika dižgari. Šodien Keplera atklājumi šķiet naivi, jo zinātne ir aizvirzījusies krietni tālu, bet šekspīriskas kaislības joprojām varam ieraudzīt ik uz soļa, jo cilvēka daba nav īpaši mainījusies. Ekonomiskās intereses un ambīcijas noteica cilvēka rīcību viduslaikos un šobrīd. Līdz ar to kari ir loģisks iznākums.
Ja nenodarbojamies ar prāta higiēnu, ilgtermiņā tas ietekmē dzīves kvalitāti. Mūža nogalē negribu būt vecs cilvēks, kas par visu žēlojas.
Otrs varētu skanēt radikāli – ja skatāmies vēsturē, tieši juku laikos, nevis mietpilsoniskā rāmī ir atraisījusies cilvēku intelektuālā brīvība un potenciāls.
