AIZIET vai PALIKT?
Svarīgi jautājumi, uz kuriem atbildēt sev, pirms iesniedz atlūgumu
Vasarā, uz brīdi piebremzējot ikdienas skrējienu un izbaudot atvaļinājuma mieru, ne vienu vien sāk urdīt jautājums – vai vispār daru darbu, kurā sevi spēju realizēt vislabāk?
Foto: Shutterstock
Fakts: ja darbā jūtamies neapmierināti, arī kopējā dzīves kvalitāte krītas – bieži parādās depresīvas izjūtas, sākam slimot.
Kad ikdienas ritms pieklust, aktualizējas jautājumi un izjūtas, ko citkārt pastumjam malā, mēģinām ignorēt vai sev iestāstīt, ka nav jau tik slikti, galvenais, ka darbs ir. Taču, paliekot vienatnē, mūsu iekšējā balss sāk runāt skaļāk. Kā stāsta psihoterapijas speciāliste Solvita Vektere, tieši izjūtas arī ir visnozīmīgākais kritērijs, kas rāda, vai strādājam savā īstajā organizācijā un darām visatbilstošāko darbu.
«Lai kaut ko novērtētu, ir jāatkāpjas un jāpaskatās uz notiekošo plašāk. Izkāpšana no ierastā ritma palīdz emocionālajiem procesiem attīstīties, bet mums pašiem – tos apzināties un skaidri noformulēt,» saka Solvita Vektere.
Ja atvaļinājums ir bijis pietiekami ilgs un tā laikā tu ar nepatiku esi domājusi par atgriešanos darbā, šīs izjūtas nevajadzētu ignorēt. Jo normāli vajadzētu būt tā, ka, labi atpūtusies, tu secini: jau esmu noilgojusies pēc saviem kolēģiem un ierastās darba vides.
Tavi parametri darbam
Lai izmērītu kādas darbavietas piemērotību, pastāv parametri, bet lai tie tevi nemulsina – tie mēdz būt pretrunīgi. Piemēram, tu vari atzīt, ka darba alga un darba laiks tev ir pieņemami, bet vienlaikus tev trūkt izaugsmes iespēju vai radošuma. Vai arī otrādi – tu kāp pa karjeras kāpnēm, tomēr alga, kuru saņem, ir maza. Dažkārt var būt arī tā, ka tevi apmierina gan esošā pozīcija darbā, gan alga, bet traucē saspīlētās attiecības ar kādu kolēģi vai priekšnieku. «Cilvēki nereti sūdzas: man ir pilnīgs haoss galvā! Kad racionāli domāju par darbu – viss taču ir labi! Bet tur tā lieta: parametri, pēc kuriem vērtējam savu darbu, ir jāizvērtē tikai un vienīgi no subjektīvā viedokļa.
Nevajadzētu domāt par to, kā ir pareizi vai ko saka citi. Pati svarīgākā ir katra paša izjūta. Tas, ko cilvēki bieži nenovērtē, ir fakts: ja darbā jūtamies neapmierināti, arī kopējā dzīves kvalitāte krītas – bieži parādās depresīvas izjūtas, sākam bieži slimot. Tāpēc mans ieteikums ir nepieļaut ilgstošu neapmierinātību. Neko sev nedrīkst ar prātu iestāstīt!» iesaka Solvita Vektere.
