Airisa Apfela: Mūsdienās spilgta personība ir retums, arī iztēle piemīt retajam

Četrdesmitajos gados Airisa kļuva par pirmo sievieti Manhetenā – un, visticamāk, visā Amerikā, ja ne pasaulē –, kas sāka valkāt džinsus.

Mūžīgā uguns

Ja Airisas Apfelas vārds neko neizsaka, tad, ieraugot viņas portretu, varētu secināt, ka visā krāsu, aksesuāru un neskaitāmo kreļļu bumbiņu jūklī daža laba bumbiņa varētu būt pazudusi viņai pašai. Jebkurā Dieva dotā dienā uz Airisas trauslā, simtgadīgā kakla gulstas vairāku masīvu kreļļu virtenes – lielākoties rets dzintars, kas ir viena no sirmās kundzes daudzajām, krāsainajām interesēm. Viņas čauganās rokas pie zemes velk desmitiem platu, smagu rokassprādžu, bet ceļu rāda milzīgas, apaļas, spilgti ierāmētas acenes. Kārtu kārtām apģērba gabali veido reibinošus tērpu kokteiļus. Košsarkanas lūpas, debeszilas acu ēnas. Bezkaunīgi tiešs skatiens. 

Nē, nē, neļaujiet paviršam iespaidam vai labi ieaudzinātiem aizspriedumiem sevi piemānīt – šeit nav darīšana ar vientuļu jokainu kundzīti, kas nespēj atvadīties no mūža laikā sakrātu grabažu kalniem vai varbūt izmisīgi ķersta iztekošā laika smilšu pulksteņa graudus. Airisas Apfelas tērpi ir dzīvs mākslas darbs. Pasaka, kas stāsta par aizgājušiem laikiem, cīņām un triumfiem, lielu kaislību, tāliem ceļojumiem un pasakainiem piedzīvojumiem. Un absolūtu iekšēju brīvību – mūžīgo uguni, kas dzen uz priekšu un liek dzīvot. 

Brīvība pievelk

Jautāta, ko viņa pati visvairāk apbrīno citos cilvēkos, Airisa atbild ātri – individualitāti. Viņasprāt, individualitātes trūkums ir lielākā un bīstamākā sērga, kas šobrīd apdraud pasauli. «Mūsdienās spilgta personība ir retums, arī iztēle piemīt retajam,» viņa drusku paskarbi secina. Cilvēki lēnām saplūst vienā bezpersoniskā masā, kas baidās būt patstāvīgi, domāt un just citādi. Airisa uzskata, ka tieši spilgtā, brīvā personība ir tā, kas viņai nesusi dārdošu vispasaules slavu un modes ikonas statusu. «Cilvēkus pievelk brīvība, jo ikdienā tās trūkst,» viņa saka.