Aina Poiša: Kaut kas traucējošs vai sāpīgs aiziet, un atbrīvojas vieta kam jaunam
«Nav nekā skaistāka par savstarpējām attiecībām un vienlaikus – dzīvē nav arī nekā grūtāka par tām,» saka ģimenes terapeite AINA POIŠA. Pašreizējā situācija, kad mūsu dzīvi tik ļoti ietekmē koronavīrusa pandēmija, šiem vārdiem piešķir vēl papildu dimensiju.
Foto: Aiga Rēdmane. Stils: Agija Vismane
Aina šoruden pēc ilgāka pārtraukuma atkal stājusies TV kameru priekšā, lai vadītu raidījumu par attiecībām. Jā, viņa vēl arvien dzirkstī un spēj iedvesmot, tomēr var nojaust, ka arī viņā pašā šobrīd notiek kādi iekšējie procesi.
– Reiz jau spridzināji televīzijā skatītājus ar savu Ainas šovu, un gluži vai leģendārs ir kļuvis tavs «Kā tu jūties? Varbūt gribi par to parunāt?» Tagad, pēc 16 gadiem, atkal esi atgriezusies ekrānos, lai runātu par attiecībām.
– Pirmajā raidījumā pateicu «Labvakar jūsmājās!» un atcerējos, ka esmu jau tā teikusi agrāk (smejas). Domāju – vai esmu tā pati Aina? Nē, tomēr cita. Iegūtās iemaņas nevar atņemt, tās palīdz mobilizēties, nav vairs milzīgā stresa, kas sastindzina un liek justies tādai, kāda biju Ainas šova sākumā, – saspringts zaķītis, kas nesaprot, kā uzvesties, un arī ar stresu netiek galā.
Es reāli apzinos, ka iespēju dzīvē paliek arvien mazāk.
Arī šoreiz piedāvājums manā priekšā nokrita tikpat pēkšņi, un, ja mani novērtē, lai gan es tomēr novecoju, tad man joprojām ir izaicinājums pateikt jā. Pretoties jaunības kultam un iet kadrā ar visām savām grumbiņām, ar visu savu gravitāciju, kas liek vaibstiem kļūt skumjākiem, jo – arī pieredze ir liela vērtība. Un pašai nekompleksot, jo lielākais kritiķis jau dzīvo manī. Realitāti tāpat katru dienu ieraugu spogulī. Novecošana ir dabisks process, ko nevar apturēt, bet tāds piedāvājums dod štīmungu sasparoties un noticēt, ka arī cilvēki, kas noveco, nav atstājami aiz svītras, nevis skriet uz plastisko operāciju.
– Raidījums, ko vadi tagad, saucas Attiecību anatomija. Kas, tavuprāt, mūsdienās cilvēkiem ir lielākais klupšanas akmens?
