Aina Poiša – 7 mīti, kas sievietei liek sevi šaustīt un kritizēt
Katra no mums zina – sevis mīlēšanas trauks ik pa laikam iztukšojas un tas apzināti ir jāuzpilda. Bet labā ziņa ir tā, ka ir gana daudz strautiņu, kas pienes enerģiju mūsu sievišķībai. Mums pašām jāiemācās ne tikai dot, bet arī ņemt, aicina psihoterapijas speciāliste AINA POIŠA.
Foto: no izdevniecības Žurnāls Santa arhīva (Aiga Rēdmane)
Otrais mīts: sievietei nav attiecību, jo viņa ir pārāk stipra.
Intuitīvi jau mēs katra jūtam, kas mums ir vajadzīgs visvairāk, tikai to jāspēj saklausīt un iekšējam aicinājumam ir jāseko. Jo ārējā pasaulē ar vārdiem mūs aicina sevi mīlēt un par sevi rūpēties, taču, no otras puses, sabiedrībā valda gana daudz mītu, kas sievietēs rada vainas izjūtu par tām īpašībām un izpausmēm, kas mūsos ir dabas dotas.
Lūk, mīti, kas būtu jāuzlūko kritiski, pirms iekrītam sevis šaustīšanā, kritizēšanā vai apšaubīšanā!
Pirmais mīts: sievietes ir pārāk emocionālas. Šos vārdus mēs bieži dzirdam visdažādākajās konfliktsituācijās, gan attiecībās ar partneri, gan draugiem, gan kolēģiem. Apslēptais vēstījums ir šāds: kašķi veidojas tavas pārmērīgās emocionalitātes dēļ. Patiesībā tieši emocijas dod signālu, ka konkrētajā situācijā mums ir jāaizstāv savas vajadzības. Un tas ir ļoti svarīgi sievietei pašai – iekšēji neatbalstīt uzskatu, ka viņas emocijas nav lietderīgas vai ir pārmērīgas. Jo lielāks būs iekšējais konflikts starp to, ko vēlies, un to, kas notiek ārpusē, jo emocijas būs sakāpinātākas un košākas. Emocijas ir jāprot vadīt, taču no tām nav jākaunas, tās padara mūs dzīvas un ir vislabākais orientieris, kas rāda, vai esošajā situācijā vajadzīgas pārmaiņas.
Otrais mīts: sievietei nav attiecību, jo viņa ir pārāk stipra. Šis mīts rada nolemtības izjūtu: ir sievietes, kas radītas mūžīgai vientulībai. Šo var pārfrāzēt arī tādējādi, ka stiprām sievietēm nevajag rūpes, jo viņas pašas labi tiek galā ar visu. Jā, sieviete grūtās situācijās var saņemties un mobilizēties, bet viņas emocionalitāte ir trausla neatkarīgi no tā, ko viņa dzīvē dara. Katrai ir nepieciešamas līdzcilvēku rūpes, un ir skumji, ja apkārtējie dzīvo ar sievietes ārējo tēlu, bet nepamana viņas izjūtas. Mums nevajag žēlošanu, mūs nevajag glābt, tikai izrādīt uzmanību un interesi par to, kā jūtamies. Un katra sieviete nonāk situācijā, kad viņai ir nepieciešama palīdzība. Diemžēl sieviete, kura nespēj lūgt palīdzību, bieži pati ir noticējusi mītam, ka viņai ar visu jātiek galā pašai…
Trešais mīts izriet no tā, ka mēs dzīvojam vīriešu diktēto noteikumu pasaulē, un tas sievietei pārmet, ka viņa vēlas laupīt vīrietim brīvību.
