Agnese Rutkēviča: Cilvēka pārākuma sajūta pār dabu ir vislielākā katastrofa
Zeme sāk kliegt ne tikai arvien skaļāk, bet arī arvien biežāk. Dabas katastrofas – tie ir zemes kliedzieni. Atšķirībā no dzīvniekiem cilvēki savas nojautas mēdz apklusināt.
Foto: Shutterstock
Dzīvnieki mēdz brīdināt cilvēkus par katastrofu tuvošanos. Es dzīvoju daudzstāvu māju rajonā pie veca parka, un vienmēr, kad tuvojas negaiss vai spēcīgāks putenis, man par to ziņo kovārņu bari, kas arī tur mitinās. Esmu iemācījusies putnu nojautas, briesmu brīžos tie mēdz lidot barā ļoti augstu. Putni jūt, kad zeme sāk staigāt. Cilvēks nedzird pat tad, kad zeme kliedz. Un zeme sāk kliegt ne tikai arvien skaļāk, bet arī arvien biežāk. Dabas katastrofas – tie ir zemes kliedzieni. Atšķirībā no dzīvniekiem cilvēki savas nojautas mēdz apklusināt. Visbiežāk cilvēks apklusina savas personiskās katastrofas.