Stradiņu dzemdību nodaļas vadītāja Sandra Vītiņa: Kamēr bērniņi dzims, ar mums viss būs kārtībā
SANDRA VĪTIŅA ir Stradiņa slimnīcas ginekoloģe, dzemdību speciāliste. Viena no labākajām Latvijā. Kā apgalvo viņas dēli, arī labākā mamma, bet vedeklām – labākā vīramāte. Sandra ir ļoti pieredzējusi un zinoša ārste, un viņa prot jaunajā māmiņā radīt mieru – brīdī, kad pasauli ierauga jauna dzīvība, tas ir tik svarīgi! Miers no Sandras staro arī tagad, pandēmijas laikā, viņa saka: kamēr dzims bērniņi, ar mums viss būs kārtībā.
Foto: Liene Pētersone. Stils: Agija Vismane
Pieturzīmes
• Ginekoloģe ar gandrīz 30 gadu stāžu.
• Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Dzemdību nodaļas vadītāja.
• Ginekoloģe ārstu praksē Auxilia prima.
• Mamma trijiem dēliem – Mārtiņam, Jānim un Kārlim. Vecmāmiņa četrām mazmeitiņām, un pati tām palīdzējusi nākt pasaulē.
• 54 gadus veca.
– Gribas jau domāt, ka dzemdību nodaļa ir tāda kā drošības saliņa, kur neienāk ārējās negācijas. Tomēr arī jūsu nodaļa nav pasargāta no koronavīrusa.
– Slimnīcā ir ieviesti piesardzības pasākumi, lai mazinātu iespēju inficēties, bet pagaidām nodaļā ir bijis mierīgi, mums nevienai topošajai māmiņai nav bijis pozitīvs kovida testa rezultāts.
Bērni dzimst, un reizē ar viņiem dzimst cerība, dzimst nākotne.
Dzemdībās joprojām kopā ar sievieti drīkst piedalīties viņas partneris, analīzes veicam uz vietas nodaļā. Ja ir plānveida operācija, tad gan lūdzam, lai partneris nāk jau ar gatavu kovida analīzi. Vienīgais ierobežojums – ne vienmēr vīrietim ir iespēja palikt pie mums nodaļā kopā ar tikko dzimušo bērniņu un māmiņu. Taču vissvarīgākajā brīdī tomēr iespējams būt kopā, un tas ir daudz.
– Vai jādzemdē maskā?
– Kamēr nav zināmi kovida testa rezultāti, noteikti.
– Sievietes, kuru bērniņiem esat palīdzējusi nākt pasaulē, saka – no jums staro gluži vai neticams miers. Arī kolēģi zina, ka jūs spējat saglabāt aukstasinību pat ļoti sarežģītās situācijās. No kurienes šis miers?
– Tas nav ne iemācīts, ne kā citādi iegūts, domāju – tas ir iedzimts. Man gan pašai šķiet – ar gadiem mans miers iet mazumā. Ir reizes, kad jūtos uztraukta un sanervozējusies. Ja cilvēki, kas man blakus, to nejūt – brīnišķīgi! Ir uzkrāta pieredze, un dažādās situācijās, tās profesionāli risinot, jūtos drošāka. Tomēr bijis arī tā, ka viss beidzies ne tik veiksmīgi, un arī tas tiek ierakstītas atmiņā. Gadās, ka par mata tiesu izsprūkam no traģēdijas. Tas liek jo augstāk novērtēt brīžus, kad viss ir labi.
– Atceros, kādā sarunā sacījāt – jūsu glābiņš ir zeme, dārzs.
