Minecraft un Roblox bērna ikdienā. Kas par to jāzina vecākiem?
Nenoliedzami – straujā tehnoloģiju attīstība ir liels ieguvums mūsdienu bērniem, un daudzi ir ļoti aizrāvušies ar tiešsaistes spēlēm. Īpaši populāras šobrīd ir Minecraft un Roblox. Tomēr vecākiem jāņem vērā – robežšķirtne starp «bērns spēlējot daudz iemācās» līdz «bērns sevi vairs nekontrolē» ir ļoti šaura.
Foto: Shutterstock
Konsultē
ĢIRTS ČAMANIS,
Starptautiskās Inovāciju skolas vadītājs;
EDGARS CAICS,
biedrības Esi brīvs! atkarības profilakses speciālists;
IEVA JANKOVSKA,
Latvijas Drošāka interneta centra (Dross-internets.lv) publisko aktivitāšu koordinatore.
Spēles nekur nepazudīs
«Dēlam ļāvu spēlēt Minecraft spēli no aptuveni piecu gadu vecuma, jo viņš par to izrādīja interesi un zināju, ka arī citi bērni spēlē gan šo, gan citas spēles. Sākumā ļāvu spēlēt vienu stundu dienā, bet, kad noteiktais laiks beidzās, bērnam sākās histērija. Likās, ka viņš kļūst neadekvāts, tādēļ spēles aizliedzām. Manuprāt, šī pirmā pieredze ar spēlēm tiešsaistē nebija veiksmīga tāpēc, ka dēls tam vēl nebija emocionāli gatavs.
Prasmes un iemaņas, vienkārši spēlējot Roblox vai Minecraft, bez pedagoga diži neattīstās, ja nu vienīgi attīstās refleksi un ātra domāšana.
Ap sešarpus gadu vecumu viņš atkal sāka izrādīt interesi par Minecraft. Tā kā draugi to spēlēja un dēlam jau bija iegādāts pašam savs telefons, atļāvām atkal spēlēt, nosakot to pašu laika limitu – viena stunda dienā. Telefonā tika instalēta lietotne Family link, ar kuru var kontrolēt bērna pavadīto laiku ierīcē un ierobežot saturu, ko viņš patērē. Tagad viņa attieksme pret spēlēm kļuvusi atbildīgāka. Tā kā bērnam šovasar tika diagnosticēts uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms, izmantojam metodi, ka bērns tiek brīdināts, kad tuvojas spēles beigas. No visām spēlēm dēlam visvairāk patīk Minecraft, un redzu, cik ļoti tā attīsta viņa loģisko un telpisko domāšanu. Skaidrs, ka spēles nekur nepazudīs – tās bērna ikdienā būs arī turpmāk, tāpēc vēlos zināt, vai spēlēšanu nepieciešams ierobežot un kā to padarīt drošu!»
Kristīna, septiņgadīga dēla mamma
