Modele Tatjana Mackeviča: Man vairs ne no kā nav bail
Uzņēmējas un lielo izmēru modeles Tatjanas Mackevičas dzīve ir kā mūsdienu Pelnrušķītes stāsts. Trūkums bērnībā, smags darbs, kļūšana par mammu 15 gadu vecumā, precēšanās un šķiršanās. Taču tas ir tikai stāsta sākums. Tagad Tatjana var lepoties gan ar laimīgu ģimeni, gan ar savu biznesu, gan veiksmīgu modeles karjeru. Viņas ceļš patiesi vedis no ērkšķiem uz zvaigznēm.
Foto: Matīss Markovskis
Pieturzīmes
• 36 gadi.
• Pieder kāzu tērpu uzņēmums To the Moon and Back un ateljē BasQue Atelier.
• Joprojām strādā arī par modeli.
• 2016. gadā ieguvusi otro vietu skaistumkonkursā Mrs. Top of the World Plus Size.
• Trīs sezonas bija žūrijā Ukrainas lielākā TV kanāla 1+1 šovā XL modeles.
• Precējusies.
• Divu bērnu māmiņa – Nikita ir jau pieaudzis, bet Anastasijai ir septiņi gadi.
– Tatjana, tu šobrīd iedvesmo daudzas sievietes, bet ne jau vienmēr tev gājis viegli. Būdama pavisam jauns meitēns – tikai 15 gadu vecumā –, tu kļuvi par mammu savam dēlam Nikitam.
– Ja runājam par manu dēlu, ir jāatkāpjas drusku senākā vēsturē. Es biju ļoti apzinīga meitene, labi mācījos līdz apmēram 11 gadu vecumam, bet tad sākās mani pusaudzes dumpinieces gadi. Sapinos ar ne pārāk labām kompānijām, pamēģināju pīpēt zālīti… Biju lecīga, kāvos ar vienaudžiem, pārstāju mācīties. Tagad, atskatoties uz to laiku, domāju – man bija lieli kompleksi, un tādā veidā gribēju parādīt, ka esmu ļoti kruta…
– Par ko bija tavi kompleksi?
– Vispirms jau par izskatu – par pūkainajiem, rudajiem matiem, kuru dēļ ļoti atšķīros no vienaudžiem. Arī par to, ka dzīvojām trūkumā. Augu bez tēva, un mamma mūs vilka viena. Radinieki bija miruši, nebija, kam lūgt palīdzību, – bijām vienas šai pasaulē.
Mamma man ir fantastisks piemērs – ļoti kārtīgs, labestīgs, nosvērts un godīgs cilvēks.
– Un kur palika tavs tēvs?
– Viņš nomira pirms manas pilngadības, bet kontakti starp mums pārtrūka jau stipri agrāk. Savulaik viņš īstenoja afēru, kuras dēļ bija spiests bēgt no Latvijas. Bet mamma gribēja dzīvot godīgi un palika Latvijā. Mamma man ir fantastisks piemērs – ļoti kārtīgs, labestīgs, nosvērts un godīgs cilvēks. Viņas tēvs savulaik bija jūrnieks, mamma bija uzaugusi pārticībā, pēc laulībām viņu nodrošināja vīrs. Un tad vienā brīdī labklājības pilnā dzīve beidzās. Bet mamma nekad nesūdzējās, viņa godīgi darīja savu darbu, strādāja no agra rīta līdz vēlam vakaram. Tagad nožēloju, ka viņai manis dēļ bija jāpiedzīvo tik daudz uztraukumu, – no 11 līdz 13 gadu vecumam biju pilnīgi nevaldāma, ar kompānijām staigāju apkārt, bastoju skolu, nemācījos.
