Mācītāja Rudīte Losāne: Sods cilvēku nemaina. Cilvēku maina žēlastība
Rudīte Losāne. Mācītāja, Iļģuciema sieviešu cietuma kapelāne, izveidojusi un vada resocializācijas programmu notiesātajām sievietēm Mirjama. Ir skatījusi tuvplānā gan maldus, gan ļaunumu, gan sāpes. Bet ir redzējusi arī piedošanu un dziedināšanu.
Foto: Matīss Markovskis
Mēs neesam radīti karam. Karš ir kaut kas pilnīgi pretdabisks cilvēka būtībai. Mēs esam radīti dzīvībai.
– Man liekas, ka, skatoties uz agresiju Ukrainā, daudziem rodas pārdomas par labo un ļauno. Par to, kāda vispār ir ļaunuma daba. Man likās, ka jums kā cietuma kapelānei par to būs, ko teikt.
– Tā kā dzīvojam interneta laikmetā, kad ziņas un bildes no kara atnāk līdz mums gandrīz momentāni, ir sajūta, ka ļaunums pienācis mums tuvāk, ka tas ienāk mūsu monitoros un arī mūsu dzīvē. Jā, ar ļaunuma dabu es sastopos jau divdesmit gadu, kopš strādāju cietumā, jo skaidrs, ka cietumā neviens par labiem darbiem nenonāk. Bet, ziniet, es uz šo laiku skatos mazliet citādi. Šis laiks mums beidzot dod skaidru iespēju izvēlēties, kam piederēt – labajam vai ļaunajam. Jo robeža starp abiem ir tik labi redzama. Redzams arī, ka lielākā daļa cilvēces tomēr nostājas pret vardarbību. Bībeles tekstā Dievs ir pret karu un vardarbību, viņš aicina mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu, un vienīgais karš, kas tiek pieļauts, ir tāds, kurā ir jāaizstāvas, kad grib tevi iznīcināt un atņemt tavu zemi. Zeme ir vairāk nekā vienkārši teritorija. Ar zemi, kurā tauta dzīvo, ir kāda mistiska sasaiste. Tāpēc jau ir tik liels patriotisms, ka viņi cīnās par savu zemi, un ukraiņu tautai šobrīd, manuprāt, tiešām ir Dieva dots spēks.
Jā, ļaunums pašlaik ir kļuvis ļoti redzams, bet nedomāju, ka tas svin uzvaru. Manuprāt, tieši otrādi – cilvēkos tagad redzu daudz vairāk labestības. Šajā karā mēs sakārtojam arī paši savas izvēles. Man nav daudz pazīstamu cilvēku, kas būtu aizstāvējuši Putina politiku, bet arī tie daži tagad ir nostājušies pret karu. Karš ir kā lakmusa papīriņš. Pirmkārt, katrs noformulē, vai viņam ir vienalga vai nav, kas tur notiek. Vai es spēju just, ka otram sāp, kaut gan viņu pat nepazīstu. Vai tikai vēsi klausos ziņas, kur un cik karaspēka vienību iznīcinātas, vai tomēr iedomājos – bet tur taču mirst cilvēki! Arī karalaukā ir cilvēki – pavisam jauni vīrieši. Šie vīrieši bija nākuši pasaulē, lai radītu bērnus, jaunu paaudzi, nevis cits citu nogalinātu. Mēs neesam radīti karam. Karš ir kaut kas pilnīgi pretdabisks cilvēka būtībai. Mēs esam radīti dzīvībai.
Ukraina ir kā skatuve, kur šobrīd notiek labā un ļaunā cīņa. Daudzi saka – būtībā jau ukraiņi karu morāli ir uzvarējuši. Tagad vēl nepieciešams neitralizēt ļaunumu. Jo tas jau pats neatkāpsies, tas turēsies joprojām. Jautājums, kāpēc vispār ļaunums varēja tik ilgi turēties Krievijas teritorijā.