Ilona Balode-Ūdre: Attiecībās mēs gan laizījām, gan uzplēsām viens otra brūces

Lai cik briesmīgi tas izklausītos, Bārtam ir veselīgāk redzēt Ūdri šādu, nevis to cilvēku, kāds viņš bija pirms avārijas.

– Vai var teikt, ka grāmatas rakstīšana tev bija nepieciešama, lai piedzīvoto saliktu pa plauktiņiem? Tu apraksti daudz notikumu, bet man grāmata tomēr šķiet kā tavs ceļojums sevī.
– Grāmatu es pat sauktu par pašpsihoterapeitisku pētījumu. To sāku rakstīt 2013. gadā. Bija iznākusi mana Rīga–Pekina, un es izjutu tā dēvēto otrās grāmatas sindromu. Taču man negribējās vēlreiz iet jau iestaigāto taciņu: aizbraukt ceļojumā un aprakstīt tajā piedzīvoto. Sapratu, ka jāļaujas eksperimentam – jāraksta, kā ir un kas notiek mūsu ar Ūdri dzīvē; tad jau redzēs, kurp stāsts aizvedīs.