Sevis graizīšana, sišana, dedzināšana. Kāpēc jaunieši to dara, un kā to apturēt?
Pētījumi pasaulē liecina, ka 15–20% pusaudžu kādreiz dzīvē ir nodarījuši sev paškaitējumu – graizījušies, durstījušies, situši sevi. Lai ko jaunietis pats par to saka, īstenībā tas bieži vien ir dziļi slēpts sauciens pēc palīdzības.
Foto: Shutterstock
Konsultē
Karīna Beinerte,
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra virsārste, bērnu psihiatre
Pusaudža gadi nav viegli nevienam – emocijas, kas valda, ir tik pārņemošas, plosošas un pretrunīgas, ka mēs meklējam dažādus veidus, kā sevi nomierināt un pašregulēties. Kādreiz jaunieši šim nolūkam biežāk lietoja alkoholu, tagad viņi iegriež sev ar zīmuļa asināmā nazīti… Taču, kā atzīst psihiatre Karīna Beinerte, paškaitēšanās nav nekas jauns – jaunieši arī iepriekš sirdssāpes dziedēja, darot sev pāri. Lielākoties meitenes, bet arī puiši, sākot ar 11–12 gadu vecumu, bet visvairāk – no 14 līdz 16 gadiem. Starp citu, paškaitējumu sev nodara arī pieauguši vīrieši un sievietes. Reizēm šie cilvēki ir paškaitējušies pusaudžu vecumā un turpina to arī pieaugot, kāds to uzsāk pieaugušo vecumā, jo gadās grūti panesami pārdzīvojumi un cilvēki meklē veidu, kā sevi atkal dabūt uz strīpas. Ja nav izveidojušies citi veselīgi pašregulācijas ieradumi, piemēram, sportošana, labs miegs, arī pieaugušais var ķerties pie paškaitējuma nodarīšanas.
Nodarot sev fiziskas sāpes un ievainojot sevi, izdalās iekšējie opioīdi. Tie ir dabīgie opioīdi, kas sniedz atsāpinošu efektu.
Mierina sevi ar fiziskām sāpēm
«Paškaitējums ir veids, kā pusaudzis mēģina sevi emocionāli regulēt. Katrs paškaitējas nedaudz atšķirīgu iemeslu dēļ, bet lielākoties visi to dara, lai sevi nomierinātu. Lai atkal iekāptu laivā, jo jūtas no tās izkrituši. Emocijas ir tik spēcīgas, ka pusaudzis netiek ar tām galā, tāpēc dara sev fiziski pāri.
