Sātana rokaspuisis runcis Begemots – slavenākais tēls Bulgakova daiļradē. Kas viņš īsti bija?
Mihails Bulgakovs ir visai neviennozīmīga figūra krievu literatūrā. Daudzi ir pārliecināti, ka rakstnieks spēja ielūkoties pagātnē un paredzēt nākotni. Viens no viņa slavenākajiem darbiem Meistars un Margarita, ko viņš rakstīja ilgus gadus, līdz pat šai dienai izraisa strīdus literatūras kritiķu vidū.
Foto: Commons.wikimedia.org un no publicitātes materiāliem
Tomēr daudzi piekritīs, ka Bulgakovam izdevies radīt kolorītus tēlus, kuru vidū ir Volands un viņa svīta: Fagots, Azazello un runcis Begemots – viens no iemīļotākajiem rakstnieka tēliem un viens no kolorītākajiem kaķu dzimtas pārstāvjiem, kas jelkad aprakstīti literatūrā.
Radīšanas vēsture
Literatūras pētnieki joprojām nevar precīzi atbildēt uz jautājumu, kad tad īsti Bulgakovs ķērās pie šī mistiskā daiļliteratūras darba radīšanas. Taču pieņemts uzskatīt, ka kaut kādus uzmetumus rakstnieks veicis 1928. gadā, turklāt sākotnēji romāns stāstīja tikai par Volandu un viņa domubiedriem, bet mīlas sižetiskā līnija starp Meistaru un Margaritu bija pievienota ar nākamajiem labojumiem.
Begemots ir viens no iemīļotākajiem rakstnieka tēliem un viens no kolorītākajiem kaķu dzimtas pārstāvjiem, kas jelkad aprakstīti literatūrā.
Savā romānā Bulgakovs klaji ironizēja par padomju sistēmu un maskaviešiem, tāpēc, baidoties no represijām, viņš 1930. gadā darba manuskriptu sadedzināja. Vēlāk gan atsāka darbu pie romāna, un, iespējams, tieši šo notikumu rezultātā romānā tika iekļauta slavenā frāze «Manuskripti nedeg!». Darbs pie Meistara un Margaritas ilga no 1928. līdz 1940. gadam, tāpēc Mihailu Bulgakovu droši var likt vienā rindā ar Aleksandru Puškinu, kurš pie darba Jevgeņijs Oņegins strādāja septiņus gadus, un Johanu Volfgangu Gēti, kura romāns Fausts, kas pamudināja Bulgakovu radīt Meistaru un Margaritu, tapa no 1774. līdz 1831. gadam.
