Toms Bricis brīdina: Gaidāms meloņu lietus!

TOMA BALKONA DOSJĒ
• Atrodas Rīgā, dienvidu pusē.
• Pagājušajā gadā uz balkona izauga desmit melones, divi arbūzi, tomāti, zirņi, salāti, garšaugi, zemenes, puķes, bet dilles Toms grieza katrā brokastu reizē. Šogad dārzkopība vēl vairāk iet plašumā.
• Vislabāk uz balkona aug ‘Emir’ šķirnes melones.

Siltumnīcas apstākļi jāizmanto

Dzīvoklis ar balkonu Tomam ir jau trešo vasaru, bet tik nopietni savu balkonu Toms apzaļumo otro reizi. Balkons atrodas dienvidu pusē, tādēļ vasaras dienās tur regulāri iespīd spilgta saule un ir karsti – gluži kā siltumnīcā. Kāpēc gan nepamēģināt izaudzēt silto zemju labumus?

Toreiz melones man izauga ķiršu tomātiņu lielumā. Tā vietā, lai nogatavotos, tās sapuva.

Tā kā bērnībā laukos reiz siltumnīcā bija izdevusies ļoti garda melone, arvien gribējies to atkārtot un, ja paveiktos, izaudzēt labu un garšīgu meloņu ražu. Tiesa, mēģinājumi izaudzēt melones un arī arbūzus laukos pēc tam bijuši vairāki, taču labākajos variantos izdevās iegūt ražu, kas izskata un aromāta ziņā gan atgādināja cerēto, taču garšas ziņā diemžēl ne. Vienu gadu melones sēklas pircis pat no selekcionāres, kas tās pielāgojusi īpaši Latvijas laikapstākļiem. «Viņa man stāstīja – viss būšot ļoti vienkārši! Sēklas jāiemet vagā kopā ar gurķiem, un augustā būs mazas, saldas melones. Toreiz melones man izauga ķirštomātiņu lielumā. Tā vietā, lai nogatavotos, tās sapuva,» atceras Toms.

Meloņu balkons 

Pirmajā vasarā uz balkona Toms nolēma melones audzēt podos. Saknēm diemžēl podos bija par maz vietas, podi saulē sakarsa, un augi rezultātā neizdzīvoja. Tiesa, melone paspēja uzziedēt, bija aizķērušies arī nelieli augļi. Tāpēc pagājušajā gadā Toms ķērās pie lietas krietni nopietnāk – izgatavoja kastes un izplānoja to novietojumu, domājot, kā viņam vēlamie augi izdzīvos balkona karstajā saulē.

Pirmkārt, viņš gribēja izaudzēt dilles, jo brokastīs jau daudzu gadu garumā ir biezpiens ar zaļumiem. Izdevās! Jau no maija beigām dilles bija griežamas. Otrkārt, gribēja izaudzēt meloni un arbūzu, un arī citas garšīgas lietas – redīsus, tomātus, zirņus, salātus, baziliku, čili, zemenes. Tomāti ‘Mininel’, ‘Vilma’, kā arī sarkanie un dzeltenie ķirštomāti auga ļoti cieši, tiem pa starpu labi izauga baziliki un salāti. Tajā pašā dobē bija arī zirņi, kam derēja tomātu radītā ēna.

Visu audzēju no sēklām, arī tomātus, saulespuķes, melones. Tur jau tas prieks!  

Kastēs augsnes bija daudz, un arī laistīšana – regulāra. Lai gan karstums bija liels, augi to pieņēma un labi sarada cits ar citu. Tikai pašās svelmainākajās dienās pat melonēm un arbūziem bija par karstu – tie saulē viegli ļima, taču pēc tam atkal atžirga. Melonēm Toms izveidoja īpašu redeli, pa kuru rāpties augšup, bet melones augļi smuki sēdēja uz paša taisīta plauktiņa. Izvēlētā arbūzu šķirne bija īpaši pielāgota audzēšanai uz balkona, līdz ar to arī ērta apzaļumošanai – ātri izauga, un to bija iespējams izvīt pa visu balkonu. «No astoņām novāktajām melonēm divas bija izcili garšīgas un smaržīgas, pārējās – kā nu kura, dažas nepaspēja nogatavoties. No diviem arbūziem viens bija ēdams, aromātisks, bet ne sevišķi salds, otrs – pavisam gurķains. Domāju, pirmajai reizei rezultāts nav slikts, jo mans galvenais uzdevums bija zaļš balkons. Tomāti gan izrādījās īsti malacīši, turpināja ražot un ziedēt līdz novembra sākumam. Līdzīgi arī vairākums puķu itin labi jutās pat tad, kad dienām ilgi bija nomācies un temperatūra tikai ap plus 5 grādiem. Necerēju, ka vēl 2. novembrī balkons izskatīsies kā vasarā,» pagājušo sezonu rezumē Toms. Padomus sava balkona dārza kopšanai viņš nemeklē, vien reizumis aptaujā draugus, bet lielākoties rīkojas, kā pašam šķiet pareizi.

Kļūdas un atklājumi

Toma dzīvokļa dienvidu puses logi ļauj labi audzēt stādus jau kopš februār­a beigām. Pagājušajā gadā viņam bija iestādīti pa diviem stādiem no divām meloņu šķirnēm – ‘Emir’ F1 un ‘Jaune Canari 2’. Šoziem, pērkot sēklas, viņš izvēlējās palikt tikai pie ‘Emir’, jo tās pērn izauga vislabāk.

«Šogad, līdzīgi kā pērn, visu audzēju no sēklām un stādus nepērku, jo tur jau tas prieks, ka februāra beigās un martā kaut kas dzīvoklī sāk zaļot. Iesēju tomātus, saulespuķes, melones un no sēklām izaudzēju arī lobēlijas. Tomātus drošībai iesēju sešus, izdīga visi, bet man uz balkona pietiek ar trim, tāpēc atlikušos aizvedu uz laukiem, tie tagad zaļo mammas siltumnīcā.

Uz balkona iesēju arī dilles, salātus un iestādīju mazos sīpoliņus, lai aug lociņi. Lielākā kļūda pērn bija pārsteidzīgs sākums un pārāk agra sēšana, taču šogad es nespēju no šīs kļūdas izvairīties. Vēlme ziemas beigās un pavasara pašā sākumā kaut ko iesēt ir tik liela, ka atkal uzkāpu uz tā paša grābekļa. Nākamgad gan esmu nolēmis tieksmi pēc kaut kā zaļojoša apmierināt, sējot nieciņus, kas aprīlī nav izauguši par ārā izstādāmiem un ziedošiem stādiem, piemēram, kressalātus, lociņus, varbūt arī dilles.

Pagājušajā gadā audzēju mazos ķirštomātiņus, kas ražoja līdz pat novembra sākumam, un tomātu bija daudz, tomēr šogad nolēmu pamēģināt izaudzēt kārtīgus, lielus un gaļīgus tomātus – kā siltumnīcā. Marta vidū iesēju dažus ‘Jūrmala’ un ‘Brutus’ šķirnes tomātus. Tie auga ļoti labi un ātri, maija pirmajās dienās sāka ziedēt, un tāpēc nolēmu tos izstādīt uz balkona. Tā bija kļūda! Lai arī mans darbs un ikdiena ir laika pro­gnožu gatavošana, tobrīd pat ļaunākajos murgos nerādījās, ka piedzīvosim aukstāko maiju pēdējās desmitgadēs. Lai tomāti izdzīvotu, nācās tos iepakot agroplēvē uz divām nedēļām. Taču tāpat tiem bija par aukstu un par maz gaismas. Kad siltums atgriezās, daļa lapu bija bālas, dzeltenīgas, bet daļa – zilganas. Nu jau tomāti ir atguvušies, turpina ziedēt un zaļot, ir aizmetušies pirmie bumbuļi, un es joprojām ceru, ka raža būs laba.

Toms novērojis, ka vislabāk uz laika apstākļiem reaģē saulespuķes.

Pērn no sēklām izaudzēju balkona zemenes. Šogad no tām cerēju sagaidīt pirmo labo ražu, tomēr jūnija sākumā tām uzklupa laputis. Nekādas ķimikālijas uz balkona lietot nevēlējos, izmēģināju dažas tautas metodes, piemēram, cukurūdeni, bet arī tas nelīdzēja. Lai laputis neokupētu visu balkonu, zemenes nācās izrakt un izmest. Sēšu droši vien tai vietā dilles, jo tās tiešām ēdu daudz. Vēl šogad audzēju salātus, smukumam esmu sastādījis saulespuķes, bet lielākās cerības lieku uz melonēm. Pērn tās ražoja labi, taču ne visas nogatavojās un izaugušās bija izmēros mazas. Tagad esmu mazliet zinošāks. Dažas metodes tomēr ļauj cerēt uz lielākām melonēm – regulāra lapu apcirpšana un ziedu nokniebšana, kad pirmās melones jau aizmetušās. Nedrīkst ļaut augam izplesties, tad tas vairāk pievēršas augļu briedināšanai, nevis lapošanai. Par meloņu pareizu audzēšanu man pastāstīja kāds meloņu audzētājs, kurš pats man uzrakstīja uz manu Facebook lapu Toms Bricis LTV Laika ziņas, kas veltīta laika ziņām, taču, tā kā uz jautājumiem un komentāriem par laika apstākļiem tur atbildu tikai es personīgi, tad tur arī mēs aprunājāmies, un viņš man deva dažus padomus. No arbūziem gan šogad atteicos, jo salīdzinājumā ar melonēm tie uz balkona tomēr aug pārāk švaki.»

Savām rokām

Paša gatavotas kastes 

Balkona kastēm dēļi pirkti būvmateriālu preču veikalā. Tās izplānotas dažādu dziļumu – 36, 48, 60 centimetri – un 45 centimetrus platas. Katram augam pēc vajadzības, lai labi izskatās un ir arī ergonomiskas, krāsotas aprīlī ar ūdens bāzes eļļu. Pirms zemes iebēršanas tajās ieklāta plēve. Apakšējā slānī likta no lauku mājām Siguldas pusē atvestā zeme, virs tās veikalā pirktā melnzeme ar kūdras substrātu. Šopavasar zeme nav mainīta, taču piebērta virsējā kārta, jo pēc ziemas augsne bija sasēdusies. Arī, rudenī novācot augus, daļa zemes aizgāja kopā ar tiem.

Eksperiments

Otrās paaudzes saulespuķe 

Toms novērojis, ka vislabāk uz laika apstākļiem reaģē saulespuķes. Ja nav saules, tās necenšas pacelt un izplest lapas – laikam saprot, ka tāpat diži fotosintezēt nevarēs. Tāpat uz nakti tās nolaiž lapas. Arī šogad kastēs aug saulespuķes! Smukumam, protams, ne laika prognozēšanai. Balkonam labāka ir šķirne, kas izaug 30– 40 centimetru gara. Pagājušajā gadā izmēģinājis saulespuķes ‘Suntastic’, kas izauga košas un veselīgas, šogad izvēlējās tās pašas. «Šogad veicu arī eksperimentu!  Pagājušajā gadā vienu ‘Suntastic’ saules puķes stādu uzdāvināju kolēģei no Latvijas Radio Ziņu dienesta – Mārai Rozenbergai, kura dzīvo netālu kaimiņos. Viņa to iestādīja savā dārzā. Atšķirībā no manām balkona saulespuķēm Mārai tā izauga krietni lielāka. Māra ievāca sēklas, un viena saulespuķe uz mana balkona tagad ir, tā teikt, otrajā paaudzē. Tā kā šķirne ‘Suntastic’ ir hibrīds, jau šobrīd saulespuķe, kas aug no pērn ievāktajām sēklām, ir krietni garāka. Neko daudz par saulespuķu selekciju nezinu, bet noprotu, kas viena no īpašībām, ko selekcionēt ir grūti, ir nelielais saulespuķes izmērs, tādēļ nākamajā paaudzē šī īpašība zūd.»