«Vai mani uztrauca doma, ka varu nomirt? Nemaz!» Ārste, kurai vēzis atņēma kuņģi
Ārstus nereti mēdzam uztvert kā teju vai pārcilvēkus, kuri spēj darīt brīnumus, ir vienmēr ierindā un paši nekad neslimo. Šis ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) ārstes Ritas Dobriņinas stāsts par to, ko nozīmē iekāpt pacienta kurpēs un kā pēc tam atrast spēku sev pašai un savu tuvo cilvēku atbalstam.
Foto: Matīss Markovskis
Daudzus gadus strādājot neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā, Rita Dobriņina ir pieredzējusi daudz – gan brīdi, kad pirmo reizi NMPD vēsturē gaisā tika pacelts helikopters, lai no Roņu salas slimnīcā nogādātu pacientu ar lauztu kāju, gan daudzas smagas avārijas un to traģisko Jaungadu, kad septiņi iereibuši pusaudži bija sēdušies pie stūres, iebrauca no tilta upē un visi noslīka. Rita, būdama atbildīgā ārste NMPD Operatīvajā vadības centrā, strādāja arī otrajā Zolitūdes traģēdijas dienā, koordinējot cietušo nogādāšanu slimnīcā. Neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā strādājoša ārsta racionālais prāts un spēja neapjukt pat vissarežģītākajās situācijās ir noderējusi arī personīgajā dzīvē – turklāt ne reizi vien.
Pirms operācijas jutos kā absolūti vesels cilvēks, kurš ne reizi dzīvē nav pat ņēmis darbnespējas lapu, bet tagad man ir izņemts kuņģis, jo tajā bija vēzis.
