Mani vajā mans bijušais vīrs… No laulības šķiršanas līdz nāves draudiem
Šā raksta autore jau gadu iet cauri procesam, kura mērķis – pasargāt sevi un bērnus no šķirtā vīra draudiem. Šajā laikā viņa diemžēl ir saskārusies arī ar policijas, tiesu sistēmas un bāriņtiesas bezspēcību vai nevēlēšanos rīkoties un patiešām palīdzēt. Publicējam Zanes (vārds mainīts) stāstu, jo, iespējams, viņas pieredze var palīdzēt kādai sievietei līdzīgā situācijā.
Foto: Shutterstock
Sākums
Pēc manas iniciatīvas laulību šķīrām pie notāra ātri un samērā nesāpīgi – lai iegūtu savu brīvību, atteicos no visa kopīpašuma. To, ka bērni pamatā paliks dzīvot pie manis, bijušais vīrs akceptēja uzreiz.
Vienojāmies par tā dēvēto ligzdas principu: lai bērniem (tobrīd 5 un 10 gadi) nebūtu jāmaina dzīvesvieta, to darījām mēs – šķirtie vecāki. Dzīvoklis piederēja man; jau kārtojot šķiršanās dokumentus, to nopirku par mammas dāvinātajiem līdzekļiem. Noteiktos laikos es no sava dzīvokļa izvācos, lai tur ievāktos mans bijušais vīrs, sauksim viņu par Uldi. Tā kā viņš strādā ārzemēs, pateicoties ligzdas principam, viņam atkrita vajadzība īrēt citu dzīvesvietu.
Sēžu pretī policistam, kurš jautā – vai jums ir kaut kas reāls nodarīts? Jā, man teica, ka mani nogalinās!
Viņš maksāja par komunālajiem pakalpojumiem, to uztverot burtiski, un reizēm aprēķināja pat stundas, ja izvācās, piemēram, pusdienlaikā. Kad ēkā plīsa ūdensvads un es lūdzu dalīties izmaksās, viņš prasīja neskaitāmas izziņas, līdz atmetu ar roku. Uldis spēj attīstīt bezgalīgus manipulatīvus dialogus, nogurdināt ar vārdu plūdiem, sapīt ar puspatiesībām – īsāk sakot, biju nolēmusi tajā vairs neiesaistīties. Labāk aiziet ar finansiāliem zaudējumiem, nevis otrādi izvērstām smadzenēm.
Dzīvoklī atradās arī stacionārais dators, un reiz, atstājot dzīvokli Ulda rīcībā uz sešām nedēļām (tāds bija viņa darba cikls), nebiju izgājusi no WhatsApp. Uldis visu rūpīgi izpētīja – arī manu saraksti ar nesen iepazīto vīrieti, sauksim viņu par Edgaru.
