Gribu saņemt mantojumu. Ko un kā man tagad darīt? 11 svarīgi jautājumi un atbildes

Konsultē

Anta Maldupe-Krūmiņa, zvērināta notāre

1. Ko darīt, ja zinu – man pienākas mantojums?

Latvijā mantojuma lietas pārzina un kārto notārs. Vispareizāk būtu uzreiz doties pie notāra, kas, vienkārši izsakoties, strādā teritorijā, kur bija mantojuma atstājēja pēdējā dzīvesvieta, bet juridiski pareizi tas skan – piekritībā pēc apgabala (Rīga, Kurzeme, Vidzeme, Zemgale, Latgale). Tomēr tikpat droši vari doties pie jebkura notāra, un viņš konkrēto mantojuma lietu novirzīs pēc piekritības.

2. Ko ņemt līdzi, ejot pie notāra? 

Mantinieks pie notāra var nākt, ņemot līdzi tikai savu personu apliecinošu dokumentu. Nosaucot mirušā tuvinieka datus, notārs Fizisko personu reģistrā pārliecināsies par mantojuma atstājēja miršanas faktu, pēdējo deklarēto dzīvesvietu un mantošanas iesnieguma iesniedzēja tiesībām mantot un Mantojumu reģistrā noskaidros, vai šī mantojuma lietu jau nav uzsācis kāds cits zvērināts notārs, kam mantošanas iesniegumu iesniedzis kāds cits mantinieks.

3. Kad ir īstais brīdis iet pie notāra?

Mantojums atklājas līdz ar mantojuma atstājēja nāvi vai ar tiesas nolēmumu par cilvēka atzīšanu par mirušu.

Ja mantojuma lietu uzsāk tuvākas šķiras mantinieks, piemēram, bērns, notārs neinformē tālākas šķiras mantiniekus, piemēram, brāli.

Likumā nav noteikts, kad mantinieks var sākt kārtot mantojuma lietu, – kad miršanas fakts reģistrēts, var doties pie notāra. Nav noteikts arī nekāds konkrēts nogaidīšanas laiks, tomēr praksē emocionālu, reliģisku vai citu apsvērumu dēļ tuvinieki pāris mēnešu tomēr mēdz nogaidīt. 

4. Vai līdz ar šī gada mantojuma tiesību reformu jāpārraksta pirms tam rakstītie testamenti, testamentārie līgumi un uztura līgumi?

Nē, mantojuma tiesību reforma šos dokumentus neskar. Līdzšinējie dzīves rīkojumi – testamenti, uztura līgumi un testamentārie līgumi – paliek spēkā tādi, kādi tie rakstīti, nekas nemainās, ja vien paši cilvēki nevēlas tajos ko mainīt.