Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
6
-
0
-
1
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Ar delikatesēm neaizraujas
«Iepirkties pašam ir gan veselīgāk, gan ekoloģiski draudzīgāk. Tiek radīti daudz mazāk atkritumu, jo piegādātāji katru preci atsevišķi iepako. Cilvēks iepērkoties arī patērē enerģiju – pastaiga ir labāka par gulēšanu dīvānā un gaidīšanu, kad produktus uz mājām piegādās kurjers. Uz veikalu dodos ar otrreiz izmantojamu maisiņu. Vienu dienu, piemēram, lieku tajā maizi, nākamajā – tomātus,» skaidro Danusēvičs, kurš grāmatu sarakstījis kopā ar kolēģi Tatjanu Marčenkovu.
Ģimenei, arī vecākajai paaudzei, tieši viņš uz mājām nes pārtiku. «Visi uztaisa sarakstus, un tad es reizi nedēļā dodos uz veikaliem,» teic Danusēvičs. Viņš cenšas ēst veselīgi. «Parasti tās ir brokastis, pusdienas un kaut kas reizēm arī vakarā, ja pa dienu nav bijis laika pusdienām. Brokastīs ēdu biezpienu ar krējumu, sviestmaizi ar gaļu vai sieru, piegraužot tomātiņus. Pusdienas bieži ņemu līdzi no mājām. Vislabāk garšo zupas, īpaši soļanka. Pēc septiņiem gan vakarā pārtieku tikai no augļu tējiņām bez cukura. Audzinu raksturu.
Ja gribas konfektes, nekad neapēdīšu vairāk par trim.
Dažreiz sakārojas jogurtu ar pārslām, citreiz kādu meitas pagatavotu tiramisu,» savu ēdienkarti atklāj Henriks. Trīs reizes nedēļā viņš spēlē basketbolu.
Ēd arī to, kam beidzies derīguma termiņš
Iepērkoties tirgotāju boss, kuru darbā mēdzot saukt par tirdzniecības ministru, darbā gūtās zināšanas liek lietā. «Piemēram, 18. janvārī apēdu jogurtu, uz kura bija rakstīts – izlietot līdz 2022. gada 31. decembrim. Bet ar to viss bija labi!
Datums, kas tiek norādīts uz precēm aiz vārdiem «izlietot līdz», patiesībā norāda laiku, līdz kuram prece ir jānodod patērētājam.
Uzglabāt un lietot to var daudz ilgāk. Manā izpratnē ir ļoti maz produktu, kuri tik ātri bojājas, ka jau nākamajā dienā pēc nodošanas patērētājam vairs nav lietojami. Nopirku želeju, uz kuras bija norādīts, ka tā jāizlieto līdz 14. janvārim. Es to ēdu 19. janvārī, un tā bija tikpat garšīga, kā būtu bijusi 14. janvārī. Protams, daudz atkarīgs no tā, kā produktu uzglabā. Ja neizņem no ledusskapja, var ēst vēl ilgi pēc tā dēvētā derīguma termiņa beigām,» pārliecināts Henriks.
Aicina mazgāt augļus un kritizē depozīta sistēmu
Strikts viedoklis Danusēvičam ir par pandēmijas laika higiēnas prasību ievērošanu Latvijas veikalos. «Vienu brīdi cilvēki bija panikā, ka augļi varētu pārnēsāt kovidu. Tas ir aplami! Pārtika, to skaitā nefasētā, nevar pārnēsāt vīrusus, tāpēc, piemēram, arī katras bulciņas iepakošana atsevišķi bija absurds. Svarīgi ir pavisam cita lieta – mazgāt savas rokas un augļus, kurus lietojam uzturā.
Var nemazgātu ēst tikai pašu izaudzēto. Lai gan arī tad nevar zināt, vai tik garām nav gājis suns un uzčurājis,» nosmej Henriks.
Kritiskus vārdus Henriks velta dzērienu iepakojuma depozīta sistēmai. «Šodien man zvanīja par tarakāniem, kuri mazajos veikalos ievazājušies tieši ar šiem aparātiem. Pudeles ir atkritumi, kas rada bakteriālo piesārņojumu un smaku. Visvairāk cieš mazie veikali, kuriem šo konteineru dēļ jāsamazina tirdzniecības zāles platība. Ir mazāks preču sortiments, dārgāks iepirkums. Daudzi aparātus ielikuši vietās, kur agrāk bija, piemēram, kafijas automāts. Šie veikali zaudē ieņēmumus, ko līdz šim deva kafijas pārdošana,» skaidro Henriks.
Viņaprāt, Latvijā izveidojusies gana korumpēta sistēma, kur lēmumi tiek pieņemti konkrētu personu grupu interesēs. «Tiek vākta tikai konkrētu ražotāju tara, jo stikla burciņas, krējuma un jogurta trauciņus taču nepieņem. Ir iepirktas tehnoloģiski novecojošas mašīnas, kas bieži lūst un plīst. Turklāt 21. gadsimtā man par nodoto depozītu pretī piešķir kaut kādu sū*a papīriņu, nevis naudu ieskaita bankas kontā. Man jādrukā papīrs un jāiet uz veikala kasi. Turklāt divi veikalu tīkli vēl diktē noteikumus, ka man depozītu nauda obligāti jāatstāj tieši šajos veikalos,» sašutis ir Danusēvičs. «Manuprāt, korumpēts lēmums ražotāju interesēs ir arī tas, ka obligāti jānorāda dzēriena cena, bet tikai pie kases tiek paprasīti vēl papildu 10 centi par katru iepakojuma vienību. Jau vērsāmies valdībā, lai būtu jānorāda produkta gala cena un tai apakšā informācija, ka tajā iekļauts depozīts,» zina teikt Henriks.
Der zināt!
Skaties uz cenu par kilogramu un litru! Tā vislabāk var pamanīt, ka agrāk siers maksāja pieci eiro kilogramā, bet tagad – desmit. Kokakola, kas maksāja 87 centi litrā, tagad maksā 148 centus. Mums ir iemācīts – jo lielākā iepakojumā produktu pērc, jo tas ir lētāks. Bet tā nav vienmēr. Dažkārt mazais tilpums ir lētāks nekā lielais.
Pievērs uzmanību produkta iepakojuma tilpumam! Veikalos ir vienādas krējuma kārbiņas, bet vienā ir 390, citā – 350 g produkta. Līdzīgi ir ar pienu, kur no skata vienāda izmērā pakās vienā ir litrs, bet citā – 900 ml dzēriena.
Neļauj sevi apkrāpt ar produkta nosaukumu! Tas ne vienmēr norāda, kas tur ir iekšā. Zinu, ka ir «Tītara desa», kurā tītara gaļa ir tikai 15%, bet pamatā – cūkgaļa. Arī «Biezpiens ar aprikozēm», kurā aprikozes ir tikai 5%. Lai justu pievienotās aprikozes, tām jābūt vismaz 9%. Tādēļ vienmēr jāapskata produkta sastāvs procentos.
Cilvēka organismam ir jāļauj attīstīt imunitātes spējas. «Nevajag pārdzīvot, ja mājās uz tīras grīdas nokrīt kāds ēdiena gabaliņš. Personīgi es to paceļu un apēdu. Piekrītu tiem, kas saka – ja cīsiņš nokritis un uz zemes pagulējis mazāk par piecām sekundēm, tas vispār neskaitās nokritis,» teic Danusēvičs.
Citas interesantas ziņas lasiet jaunākajā žurnāla «Privātā Dzīve» numurā!
