«Apsolīju Aināram vismaz publiski nelamāties,» fesibukā paziņoja Linda Liepiņa, premjerministru Andri Kulbergu nodēvējot par Kulbi, jo pat partijas Latvija pirmajā vietā līderi Šleseru viņa nesaucot par kungu. «Mana atbalsta Kulberga valdībai nebūs,» pauda Liepiņa un izklāstīja savus argumentus.
Forma, kādā viņa to darījusi, gan daudzus izbrīnīja. Vai tiešām deputātei piedien šāda komunikācija? «Te jau parādās Liepiņas kundzes solīdums un gudrība, uzrunājot ministru prezidentu par Kulbi. Prastums lien laukā pa visām vīlēm,» uzskata Ināra.
«Nosaukt premjeru par Kulbi – tā jau ir augsta pilotāža,»
brīnās Māra. «Lindiņ, kaut kā dīvaini izklausās – Kulbis. Tak bērnības čomi neesat un tik tuvas attiecības ar gan jau nav. Tagad jau elementāra pieklājība nav modē,» spriež Dace.
«Sajūta, ka runā nevis par augsta ranga amatpersonu, bet gan par cietuma kameras biedru.
Varbūt vajag savas domās izvētīt, pirms izplūst emocijās!» pamāca Svetlana. «Šāda familiāra ļurināšana būtu pieņemama pēc trešā polša, pīpējot kāpņu telpā, kaut kur Maskačkā…» piekrīt Kaspars. «Ja nav saņemta atļauja, palamas lietot nav pieklājīgi,» norāda Dzintars. «Tā var runāt tikai tante ar divu klašu izglītību, mājas kārtībā.
Deputātiem jau nu vajadzētu ievērot pieklājības etiķeti,
publiski izsakot savas domas,» spriež Gunta. «Tas nebija smuki,» piekrīt Ārija. «Kulbis…slikti metas izlasot!» tā Astra.
Savukārt Lotārs painteresējās, kāda tad ir pašas Lindas Liepiņas iesauka, ja jau viņa tādās sauc savus kolēģus. Deputāte bez kavēšanās atbildēja:
«Bērnībā mani sauca par Čumiņu,
daži kuplās ģimenes locekļi mani tā sauc vēl joprojām.»









































































































































































