Rīga +18°C 
Kurš gan nezina, ka Spānijas kailgliemeži (Arion vulgaris) dārzos nodara ļoti lielu postu. Tie bojā visus augus, bet visvairāk tiem garšo kabači un gurķi. Parasti šos mīkstmiešus var novērot jau aprīļa beigās, kad tie ir tik mazi, ka daudzi tos pat nepamana. Jau maija beigās, jūnijā tie kļūst prāvāki un jūlijā sasniedz savu maksimālo izmēru (ap 14 centimetriem). Pašlaik kailgliemeži visvairāk sastopami Latvijas centrālajā daļā, bet vismazāk Latgalē, lai gan arī tur parādās arvien jaunās vietās.
Kāpēc tik postoši?
Spānijas kailgliemeži, salīdzinot ar citām sugām, ir ļoti auglīgi, vairojas ātri un lielā daudzumā, jo to vienīgais mērķis ir atstāt pēc iespējas vairāk pēcnācēju. Viens īpatnis savā īsajā mūžā, kas ilgst vienu gadu, spēj izdēt līdz pat 500 olām. Vienā dējumā var būt pat vairāk nekā 60 oliņu. Pēc olu izdēšanas Spānijas kailgliemeži iet bojā.
Parasti spāņi sāk vairoties vasaras otrajā pusē un olas dēj augustā, bet bieži vien tas notiek jau jūlija beigās un turpinās līdz pat pirmajiem saliem.
Spānijas kailgliemežu izdētās olas izskatās pēc mazām, baltām bumbiņām, kas izvietotas kaudzītēs. Tās var atrast zem lapām, dēļiem, akmeņiem, augu podiem, plēvēm, dārza mēbelēm vai citiem guļošiem priekšmetiem, kur ir stabilāks mikroklimats. Ja tās ierauga, obligāti jāiznīcina saspiežot, sadedzinot vai kompostējot koncentrētā sālsūdenī. No tām, kuras nebūsim pamanījuši un likvidējuši, rudens pusē izšķilsies jauni kailgliemeži, kas pārziemos, paslēpjoties vietās, kas ir pasargātas no zemas temperatūras, piemēram, ielienot dziļi augsnē vai komposta kaudzēs.
Jaunā paaudze aktivizējas pavasarī, kad ārā kļūst siltāks un parādās pirmais zaļums.
