Lai kliedētu sabiedrībā valdošos mītus par darbu loģistikā, divas ilggadējas loģistikas uzņēmuma “Baltic Logistic Solutions” (BLS) darbinieces – Dovile un Renata – piekrita dalīties savā pieredzē.
Vecmātes diploms tika nomainīts pret darbu loģistikā
Jūs droši vien ne reizi vien esat dzirdējuši par negaidītu profesijas maiņu un pilnīgi jaunu karjeras ceļu. Tieši šādu lēmumu pieņēma ilggadējā uzņēmuma “BLS” darbiniece Dovile Žilaitiene. Izmēģināt loģistikas jomu Dovili iedvesmoja viņas vīrs. Tajā laikā viņa mācījās medicīnas skolā un bija ieguvusi vecmātes diplomu. Tomēr viņa nekad neuztvēra šo darbu pārāk nopietni. Pēc dzemdību atvaļinājuma viņa vēlējās izmēģināt spēkus citā jomā (pirms tam Dovile strādāja par vadītāju apģērbu veikalā). Tajā laikā viņas vīrs strādāja loģistikas uzņēmumā “BLS”, tāpēc, kad atbrīvojās operatora vieta, Doviles vīrs ieteica viņai izmēģināt spēkus pavisam citā jomā. Viņa atceras, ka tas bija īsts sevis pārbaudījums. “Sākumā bija ļoti grūti, domāju, ka nespēšu, man nekas neizdosies. Taču es biju spītīga un pārliecināju sevi, ka, ja citi var, tad arī es varu.” Pusgadu vēlāk pēc darba uzsākšanas viņa no uzņēmuma vadītāja saņēma piedāvājumu piedalīties iekšējā konkursā uz augstākā līmeņa vadītāja amatu. Lai gan Dovile šaubījās par saviem spēkiem, tas bija liktenīgais solis, kas palīdzēja viņai pakāpties pa karjeras kāpnēm. Jautāta par to, kā tagad izskatās viņas darba diena, Dovile atbildēja: “Atnākot uz darbu, mēs vispirms apskatām darba apjomu, pievēršam uzmanību tam, vai mums ir pietiekami daudz cilvēkresursu, lai darbu paveiktu laikā. Vienmēr apstaigājam noliktavu, pārbaudām pasūtījumus, nereti notiek īsa tikšanās ar darbiniekiem, pārrunājam jaunumus, atskatāmies uz aizvadītās dienas notikumiem un motivējam komandu mērķu sasniegšanai. Vēlāk dienas gaitā galvenais darbs ir sadalīt darbu darbinieku starpā.”
No produktu atlases speciālista līdz kvalitātes vadītājai
Renata Bakšiene sāka strādāt loģistikas uzņēmumā “BLS” 2008. gadā. Toreiz viņas amats bija preču komplektētāja/atlasītāja noliktavā. Šajā amatā viņa nostrādāja 3 gadus, bet, atgriežoties pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, sieviete saņēma nozīmīgu piedāvājumu – pāriet uz maiņas vecākā amatu. Sieviete bija laimīga: “Lai gan strādāju par preču komplektētāju/atlasītāju, šajā nodaļā man bija reāla iespēja sevi realizēt. Šis darbs apvienoja ne tikai preču sadali un šķirošanu, pasūtījumu pieņemšanu, bet arī preču kreditēšanu. Tāpēc, izrādot savu iniciatīvu un interesi par procesiem, tu kļūsti pamanīts savu kolēģu un vadītāju acīs.”
Ieņemot maiņas vecākā amatu, sievietei bija iespēja doties uz noliktavām citās valstīs. Tādējādi Renatai vajadzēja strādāt dažādās noliktavās, apmeklēt Igauniju, salīdzināt “BLS” noliktavas dažādās valstīs un vienlaikus palīdzēt kolēģiem dalīties pieredzē. Jautāta par to, kā viņa nonāca šajā nozarē, Renata atbildēja, ka par pievēršanos loģistikai viņu ieinteresējis draugs, kurš tobrīd strādāja “BLS”. Pirms tam Renata strādāja skaistumkopšanas jomā, tāpēc loģistika viņai bija pavisam jauna pieredze. “Man nebija nekāda priekšstata par darbu, man vienkārši bija interesanti izmēģināt kaut ko jaunu.”
Renata tagad strādā par kvalitātes vadītāju. “Mana darba mērķis ir uzturēt pareizus piegādes procesus klientiem, tāpēc man ir jāstrādā ar klientiem, jāpārskata pasūtījumi, jāsazinās ar klientiem par preču krājumu trūkumiem vai pārpalikumiem, jāanalizē, kā uzlabot esošos procesus, jāizvairās no kļūdām,” saka Renata.
Vai joprojām ir pamats domāt, ka loģistika ir tikai vīriešu darbs?
Abu sieviešu stāsti ir atšķirīgi, taču kopīgs ir tas, ka viņas nebaidījās no izaicinājumiem un ienāca jomā, par kuru tobrīd nebija pietiekamu zināšanu vai kompetenču. Laika gaitā gūtās mācības, iegūtās prasmes un zināšanas ir novedušas pie veiksmīgas karjeras. Protams, abas sievietes atzīst, ka nācās pieļaut kļūdas, pārciest grūtības un nepadoties. “Taču, nonākot jaunā jomā un jaunās situācijās, ar to saskaras visi – gan vīrieši, gan sievietes,” abas bija vienisprātis.
Uz jautājumu, vai no apkārtējiem ir nācies dzirdēt reakciju, ka viņu darbs ir vairāk piemērots vīriešiem, abas sievietes atbildēja vienbalsīgi – nē. “Līdz pat šai dienai strādāju kolektīvā, kur ir vairāk vīriešu, taču ne no apkārtējiem, ne kolēģiem nekad neesmu dzirdējusi viedokli, ka šis darbs nav piemērots sievietei. Iespējams, pašā sākumā man arī šķita, ka loģistika ir vairāk vīriešu darbs, bet tagad es lieliski redzu, ka, ja grib, ikviens var tikt galā ar jebkuru darbu. Arī man pašai ir nācies izkraut preces no kravas automašīnas – vispirms parādās bailes, kā to izdarīt, un tad vienkārši ņem un dari. Tomēr par spīti šim piemēram, daudzas lietas ir atkarīgas no tevis paša un kompetences, ko vēlies uzņemties,” savā pieredzē dalās Dovile.
Tikmēr Renata stāsta, ka visas savas darba pieredzes laikā loģistikā viņai nav radies iespaids, ka tas ir darbs, kas nav piemērots sievietei. Šī nozare ir tik sarežģīta un apvieno daudz cilvēku ar dažādām prasmēm. Viņasprāt, darbu iedalījums pēc dzimuma šeit nav korekts. Katram pašam ir jāizlemj, ko viņš vēlas, neņemot vērā citu viedokli, un jācenšas šo mērķi sasniegt.
Uz jautājumu, kāds varētu būt padoms tiem, kuri vēlas pilnveidoties un veidot karjeru sevis izvēlētajā jomā, sievietes sirsnīgi atbildēja: “Ļoti svarīga ir darbinieka iniciatīva, izšķiroša var būt izrādītā vēlme un spējas uzņemties lielāku atbildību; tad komandas vadītājs vai galvenais menedžeris noteikti pamanīs šādu darbinieku.” “Tomēr liela nozīme ir arī personīgajām īpašībām – vēlmei komunicēt, pilnveidoties, interesēties un parādīt patieso sevi – arī tas ir svarīgi,” atbildēja Dovile. Tikmēr Renata novēl būt pēc iespējas ieinteresētākiem, atvērtiem visam jaunajam un, protams, nebaidīties jautāt neskaidrās lietas.