Ļaujiet viņiem darīt pašiem!

Eiropas Parlamenta (EP) Vēstnieku skola

Tā ir ES mēroga programma, ko īsteno visās 27 dalībvalstīs. Programmā regulāri iesaistās arī Latvijas EP deputāti, piedaloties gan skolu atklātajās stundās, gan diskusijās ar jauniešiem un pedagogiem. Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas programmu sadarbībā ar Latvijas skolām īsteno EP birojs Latvijā.

Projektā iesaistītajām skolām pieejams šāds atbalsts:

• skolotāju semināri Latvijā un Briselē, saņemot metodisku atbalstu darbā par ES tematiku;
• dažādos mācību priekšmetos integrējami mācību materiāli par ES;
• izglītojoši pasākumi skolēniem, arī dalība Eiropas Jaunatnes dienās un EUROSCOLA (skolēnu diskusijas un parlamentārā darba simulācijas) Eiropas Parlamentā Strasbūrā;
• aktivitātes skolās, arī atbalsts praktisku iesaistes mehānismu īstenošanai skolās ES tēmas ietvaros (Eiropas dienas organizēšana u. c.). 

Jaunā paaudze mani iedvesmo

MARTA RĪBELE, Eiropas Parlamenta biroja Latvijā vadītāja:

«Iepriekšējās EP vēlēšanās vēlētāju aktivitāte pieauga visā Eiropā, un Centrālā vēlēšanu komisija piekrīt, ka Latvijā par pieaugumu jāpateicas jauniešiem. Esmu pārliecināta, ka tas ir arī EP Vēstnieku skolu nopelns, jo programma ne tikai ienesusi Eiropas lietas klasēs visā Latvijā, bet daudzviet arī vietējās kopienās ar dažādiem pasākumiem vairojusi interesi un zināšanas. EP vēstnieki par skolā piedzīvoto runā ar draugiem un ģimenēs, par viņu īstenotajiem projektiem raksta vietējās avīzes – tas viss rada pievienoto vērtību un galu galā stiprina cilvēku izpratni par demokrātiju un nepieciešamību piedalīties vēlēšanās. Jaunā paaudze mani iedvesmo, un es zinu – Latvija un ES ir drošās rokās!»

«Vidusskolēni pavisam drīz vairs nebūs jaunieši – sāks studēt, būs jāmeklē iespējas sevi uzturēt, tāpēc tieši šajā brīdī, mirkli pirms pieaugušo dzīves, ar viņiem ir ļoti būtiski parunāties par politiskām tēmām. Par jauniešu uzmanību ir jāpacīnās – nevar lasīt pusstundu garu lekciju un cerēt, ka auditorija tikai apbrīnos un konspektēs dzirdēto. Ar cilvēkiem, kas dzīvo tiktokā, pirmās 15–17 sekundes ir mirklis, kurās jāspēj viņus uzrunāt,» uzsver EP deputāts IVARS IJABS.

Reāls skats uz Eiropu

«Jaunā paaudze ir daudz atvērtāka dažādām Eiropas lietām – viņi pieraduši pie brīvām Eiropas robežām un ir visnotaļ patriotiski,» saka Ivars Ijabs. «Mana paaudze – cilvēki ap piecdesmit un vecāki – dzimusi, augusi un socializējusies padomju režīmā, un mums itin bieži ir piesardzība un bailes no atvērtības pret globāliem un Eiropas procesiem, jo tie nav bijuši pazīstami no bērna kājas. Taču tie, kas tagad mācās vidusskolā, daudzas lietas redz pilnīgi citādi. Mūsdienu jauniešiem izpratne par Eiropu ir reālistiska. Viņiem nav mentālu robežu vai sienu starp Latviju un citām Eiropas valstīm, līdz ar to viņi arī politikā ir daudz prasīgāki. Jaunieši nesalīdzina Latviju, piemēram, ar Baltkrieviju, tāpēc ka šī valsts viņiem nekad nav bijusi svarīga. Toties viņi salīdzina Latviju ar Dāniju, Franciju vai Nīderlandi, jo saprot, ka Latvijai ir ļoti daudz darāmā, – redz, ka tur kaut kas sen ir ieviests, bet Latvija to nevar izdarīt gadiem, un viens no šādiem piemēriem depozīta sistēma.»

Ivars Ijabs arī novērojis, ka jaunā paaudze Eiropu mazāk idealizē. Proti, pieaugušie pēdējos 30 gadus dzīvo pārliecībā, ka mēs te Latvijā esam nabadzīgi un atpalikuši, bet tur, Eiropā, viss ir taisnīgi, pārticīgi un demokrātiski. Tikmēr jaunā paaudze zina, ka tā nemaz nav – ka arī citur ir problēmas.

«Man ir iedvesmojoši runāt ar jauniešiem, jo viņi ir ļoti aizrautīgi, atvērti un pielāgoties spējīgi,» saka EP deputāte DACE MELBĀRDE. «Jaunieši ir daudz dabiskāki. Pieaugušie ir pieraduši uzdot klišejiskus jautājumus – viņiem ir savi priekšstati par to, kas ir pareizi un kas nepareizi, ko var un ko nevar prasīt. Savukārt jaunieši ir daudz brīvāki – viņi vienlaikus darbojas un vienlaikus mācās. Jā, savu reizi pieļauj arī kļūdas, bet tas ir normāli. Vienmēr saku jauniešiem: jūs nekad nenonāksiet pie izcilības, ja nesāksiet ar mazām iniciatīvām, kurās atļausiet sev kļūdīties un neskatīsieties uz to kā uz traģēdiju, bet izvērtēsiet un izanalizēsiet padarīto, lai nākamreiz no kļūdām izvairītos.»

Darbs ar tagadni

«Ir ļoti svarīgi, ka sabiedrības līderi kļūst par mentoriem jauniem cilvēkiem – iedvesmo viņus, pasakot īstos vārdus un atgādinot, ka mēs visi esam bijuši jauni un ar kaut ko esam sākuši un ka viņi arī var,» uzsver Dace Melbārde. «Man nepatīk izteikums, ka darbs ar jauniešiem ir darbs ar nākotni. Patiesībā tas ir darbs ar tagadni. Jo vairāk jauniešiem ļauj darīt pašiem, jo ilgāka ir motivācija un noturība. Viņi jau šobrīd daudz var izdarīt, un mani ļoti iedvesmo pasākumi, ko jaunieši pilnībā noorganizējuši paši, – paši izdomā, paši saaicina dalībniekus, paši visu vada un paši izvērtē, kā gājis.»

Dace Melbārde stāsta, ka novembrī viņai zvanīja EP Vēstnieku skolas jaunietis no Ādažu vidusskolas – bija atradis telefona numuru un aicināja atbraukt uz viņu skolu: «Skolēniem bija ideja uzsākt iedvesmas sarunu ciklu ar dažādām Latvijas personībām, un mani aicināja būt pirmajai – pastāstīt, kā ir būt sievietei politikā un ko nozīmē strādāt Eiropas Parlamentā. Mums pat bija sagatavošanās tikšanās – apskatījām norises vietu, izrunājām tikšanās gaitu. Man patīk šī pieeja: ja dara, tad dara atbildīgi. Pasākumu vadīja divi jaunieši, auditorija bija gan skolēni, gan skolotāji, un ar lielu prieku vēroju, kā jaunieši iedrošināja pedagogus uzdot jautājumus. Parasti ir otrādi – pedagogi rīko pasākumu, jaunieši sēž sapūstiem vaigiem, jo ir bijuši spiesti uz to atnākt, un pedagogi viņus mudina iesaistīties. Patiesībā nav nozīmes tam, cik jauniešu atnāk uz kādu pasākumu, galvenais, lai viņi ir tam motivēti.»

Tā aug jaunie līderi

«Grozi, kā gribi, pašreizējie vidusskolēni pēc gadiem desmit divdesmit kļūs noteicošie mūsu valstī. Līderība nav nekas tāds, ko varētu iemācīties no grāmatas, sēžot skolas solā. Ir jādara un jāmēģina pašam,» ir pārliecināts Ivars Ijabs, atgādinot, ka daudzi politiķi savas politiskās gaitas ir sākuši tieši skolēnu un studentu padomēs, kur tiek iegūta pirmā pieredze.

«EP Vēstnieku programmas pasākumos jaunieši piedalās brīvprātīgi, tātad viņi ir motivēti to darīt. Viņi paši ir pieņēmuši lēmumu, ka grib iemācīties un zināt ko vairāk, un tas ļoti iedvesmo arī mani,» saka Dace Melbārde. «Ieguldot jauniešos un palīdzot viņiem saprast, kā darbojas lēmumu pieņemšanas process Eiropas Savienībā un kā viņi var piedalīties, mēs arī palīdzam Latvijas jaunajiem cilvēkiem kļūt par pārmaiņu radītājiem. Lai jaunietis kļūtu par līderi, ir ļoti svarīgi viņam iespējami ātri iemācīt, ka būt līderim nenozīmē domāt un rūpēties par savu atpazīstamību un savu personīgo karjeru. Tieši otrādi. Būt līderim nozīmē rūpēties par citiem, veidot ap sevi kopienu un sekotājus, panākot kopīgas pārmaiņas – nevis sev, bet visiem. Turklāt jaunietis, kas iedegas par kādu ideju, var savus vienaudžus aizraut līdzi daudz ātrāk un pārliecinošāk nekā vecākas paaudzes cilvēki.»

Šāgada tēma – vēlēšanas

Šogad EP Vēstnieku skolas pamattēma ir vēlēšanas. Kopā ar ekspertiem, jaunajiem politiķiem, mediju, pilsoniskās sabiedrības un biznesa pārstāvjiem vēstnieki analizēs, kā tiek rīkotas vēlēšanas, kā saduras un sadarbojas dažādas politiskas idejas, kāpēc joprojām liela iedzīvotāju grupa nevēlas piedalīties vēlēšanās, vai iespējams nozagt vēlēšanas un kāda ir tehnoloģiju loma vēlēšanās. Vispusīgas zināšanas par nozīmīgāko politiskās līdzdalības formu palīdzēs labāk sagatavoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2024. gadā.

MANA PIEREDZE

Kāpēc vērts iesaistīties?

Jaunieši saredz nākotnes iespējas

MARUTA KRUSTĀNE, Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolas skolotāja:

«Mūsu skola ir, varētu teikt, EP Vēstnieku skolas veterāne – sākām tajā darboties līdz ar programmas izveidošanu. Izpildījām visus uzdevumus, un – uzreiz uz Strasbūru! Mūsu skolas Eiropas klubiņā aktīvi iesaistījusies trešā daļa skolēnu. Daudz! Redzot, kā darbojas vecāko klašu skolēni, arī 10. klases jaunienācēji ātri vien sāk interesēties: mēs arī gribam! Jaunieši ļoti ātri saprot, cik laba iespēja ir Vēstnieku skola – var daudz redzēt un dzirdēt, var mācīties noformulēt un izteikt viedokli, kas vienmēr noderēs. Turklāt jaunieši apzinās, ka CV ieraksts par pieredzi EP Vēstnieku skolā vēlāk var noderēt gan meklējot prakses vietu Eiropas Parlamentā, gan tālejošākiem mērķiem.»

Iesaistieties, tur ir forši!

OTO BRANTEVICS, tiesību zinātņu students:

«Mācoties Kuldīgas Centra vidusskolā, iesaistījos EP Vēstnieku skolas programmā – mēs, jaunieši, savā starpā to saucām par Eiropas skolu. Jau pirms tam man bija interese par politiku un politiskajiem procesiem, un darbošanās Vēstnieku skolā to nostiprināja, šī interese man ir saglabājusies joprojām. Ļoti patika gan braukt uz Eiropas māju Rīgā, lai tiktos ar vienaudžiem no citām skolām, gan doties uz Strasbūru tikties ar EP deputātiem. Atceros, kā mums, skolēniem, bija jāiejūtas deputātu vietā. Tiem jauniešiem, kas tagad ir vidusskolas vecumā, noteikti varu ieteikt: iesaistieties, tas būs forši!»

Ieguvums gan jauniešiem, gan skolotājiem

INESE KOHA, Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas skolotāja:

«Vēstnieku skolas programma atbalsta gan skolēnus, gan skolotājus – man tā ir iespēja padziļināt savas zināšanas un prasmes, vienlaikus nokāpjot no skatuves un ļaujot jauniešiem darboties pašiem. Skolēni nāk uz pulciņu, kur runājam par Eiropas Savienību, par ES pārvaldi, un tas saslēdzas ar mācību saturu – sociālajām zinībām un politiku. Galvenais akcents ir dažādi projekti, ko piedāvā EP Vēstnieku skola – jaunieši ar saviem pētījumiem piedalās konferencēs, arī starptautiskās. Tāpat domājam, kā sadarboties ar pašvaldību, dzimst dažādas idejas. Piemēram, mūsu skolas jaunie vēstnieki īstenoja ideju, lai skolā būtu vairāk vietu, kur uzlādēt telefonus. Kad Ukrainā sākās karš, izveidojām īpašu atbalsta sienu –vācām cimdus, zeķes un sveces sūtīšanai uz kara zonu, par ko mums pateicās arī Ukrainas vēstnieks. Jaunieši kļūst par skolotājiem jaunākajiem skolēniem – rīko viktorīnas un konkursus, veido mācību spēles par ES institūcijām. Jauniešiem darbojoties pašiem, ir divi ieguvumi – jaunāko klašu bērniem ir interesanti, jo atnācis jauns skolotājs, savukārt vidusskolēniem tā ir iespēja mācīties kļūt par līderi. Ir svarīgi pamanīt līderus, kuriem ir pulver’s iekšā, un ļaut viņiem darboties – pašiem sadalīt pienākumus un pašiem kontrolēt, vai viss notiek pēc plāna. Esmu ievērojusi: skolēni daudz labprātāk dara to, ko iesaka vienaudzis, nevis skolotājs.»

Materiāls tapis sadarbībā ar: