«Tolaik es patiešām uzvedos traki, es biju ļoti enerģisks bērns. Reiz man laikam bija sātana eksorcisms uznācis, es ar vienu meiteni visu laiku gribēju nenormālākos sūd*s taisīt. Slimnīcā ārstējās kāda meitene, kura mums nepatika, tāpēc radās plāns, kā viņu iznest cauri,» stāsta viņa.
«Man mamma vai omīte bija atnesusi šokolādes biezpiena sieriņu. Izdomājām, ka šis sieriņš ir jāizsmērē pa tās meitenes gultu un jāpasaka medmāsiņai, ka viņa ir pielikusi bikses. Mēs tagad pasaucam to medmāsiņu, un viņa tiešām nodomāja, ka tā ir īstenība, tāpēc pasauca to meiteni skaidroties. Viņa sāka raudāt. Un tad mani gandrīz no turienes izmeta. Es domāju, ka tā mana sabiedrotā bija ļaunuma sakne un slikta ietekme uz mani!» bērnību atminas Sendija.