Vai Latvijā ir vieta, kur Sestā jūdze varētu būt nezināma?
Iespējams, kaut kur dziļāk Latgalē. Katrā Latvijas pusē jau ir sava mūzika, ko cilvēki klausās. Latgalē koncertos pieprasa Kaiju, Rūžeņu un Volūdu. Mēs šīs dziesmas nespēlējam, tāpēc mūs turp nesauc bieži, vairāk koncertējam pa Kurzemi, Vidzemi, ap Rīgu.
Pēc kādām pazīmēm var atpazīt kantri mūziķi?
Kamēr muti nav atvēris – pēc apģērba. Kā muti atver, tā viss top skaidrs. Mēs jau pa ielu nestaigājam savos skatuves tērpos, platmalēs un kovboja zābakos. Tā lielākoties ģērbjas tie, kas šādu mūziku nespēlē, bet klausās. Mūziķi uz veikalu neiet ar kruzuļiem un bārkstīm apkārušies.
Pēc Līgo svētkiem dosieties uz lielāko Eiropas kantri mūzikas festivālu Trucker&Country Festival Šveicē. Kādu raideri esat izsūtījuši?
Galvenais, lai ir ūdens! Ja vēl būs kafija – tad jau pavisam grezni. Nekādas izsmalcinātas uzkodas neesam pieprasījuši, arī baltas lilijas ģērbtuves stūrī organizētājiem nevajadzēs gādāt.
Grupa Prāta vētra starptautiski zināma kā Brainstorm. Ar kādu nosaukumu Sestā jūdze spēlēs ārzemēs?
Six Mile. Mēs gan repertuāru nedziedāsim angļu valodā, dziedāsim amerikāņu dziesmu kaverversijas. Nospēlēsim tikai dažas savas dziesmas latviski, lai cilvēki dzird, kas esam. Redz, sena pieredze rāda, ka, atbraucot uz festivālu, jāspēlē dziesmas, kuras ir zināmas. Ar jaunu repertuāru tur nav, ko darīt. Pirms gadiem desmit ieradāmies Bauskas festivālā, kur uzstājāmies ar dziesmām no jaunā albuma. Sanākušie stāvēja kā stabi. Kā mans vecais čoms Muravejs (basģitārists Aleksandrs Sircovs – PDz) saka – cilvēkam 20 reižu dziesma ir jādzird, tikai tad viņš to pieņem.
Cik koncertu tērpu jums ir mājās?
Es izteiktos kantri tērpos neģērbjos. Nav man tērpu ar izšuvumiem un ādas jaku ar bārkstīm. Ģērbjos parasti, attiecīgi gadalaikam. Arī bolo kaklaukliņas nenēsāju. Man kaut kā nepatīk.
Kā jūs ievingrināt balsi pirms koncerta?
Balss vislabāk skan, ja pāris dienu pirms tam ir bijusi spēlēšana – tad balss ir vietā. Katrā ziņā gammas pirms uzstāšanās ģērbtuvēs nedziedam.
Jūs grupā apzināti neņemat nevienu sievieti?
Kam tās? Nevajag! Mūsu grupai sievietes nepiestāv.
Kāpēc kantri mūziķi nēsā pakavveida ūsas?
Es pat nezinu. Kādas vēl varētu nēsāt?
Nu, kā Eriklam Puaro, piemēram!
Vai Hitleram! (Smejas.) Pakavveida ūsas vienkārši piestāv šī žanra mūziķiem. Pēdējā laikā gan viņi sākuši baigās bārdas audzēt.
Kāpēc pats ūsas neatlaižat?
Tas laiks ir garām!
Kā manas mammas brālis teica – tev ūsas izskatās kā zvirbulis mutē.
Vienu brīdi – 80. gados – tas paskats tik tiešām bija tāds pinkains. Visi mataini, spalvaini, ūsaini.
Jūs dejojat līnijdejas?
Nē! Sēdus tikai.
Kāds ir jūsu iecienītākais deju solis uz skatuves?
Nekāds! Stāvu mierīgs. Man ir vads pie sāniem, ģitāra, nevaru tur daudz pa skatuvi bizot riņķī. Tāpēc šovus un izklupienus netaisu.
Kur jūs pērkat savas platmales?
Beidzamo pirms vairākiem gadiem iegādājos Berlīnes kantri festivālā. Man patīk tādas formas, lai ūdens notek.
Platmalēm nāk līdzi lietošanas pamācība?
Nē, ko tu! Cik cepuru pa šiem gadiem jau esmu sačakarējis! Ielieku vannā, un gatavs. (Smejas.) Vidus paliek, malas saraujas, un tu ar tādu galvā izskaties kā tāds izputējis jaunsaimnieks. Cilindrs ar tītara spalvu.
Kā tad tās kopt?
Ar sausu birstīti patīra kā mēteli, un miers. Neko jau citu tur nevar izdarīt. No ūdens gan cepuri slēpju.
Kodes neaiztiek cepures?
Kādas kodes!? Cepures man stāv mājās, kodes tur nedzīvo!
Koncertos cepurē nav karsti? Sviedri acīs netek?
Koncerts parasti ir īss – kādu stundu, pusotru. Nepaspēju sakarst. Kādreiz bija lielie prožektori katrs pa kilovatam, un tad, kad tev kādas 50 tās lielās kannas uzspīdina virsū, ir sajūta, ka cepure uz galvas no karstuma izkūst.
Atšķirībā no daudziem citiem mūzikas festivāliem Latvijā kantri festivālā Bauskā reti kurš piedzeras līdz nemaņai. Vai tur alus bufetēs tiek šķaidīts?
Diez vai! Galvenā noslēpuma atslēga slēpjas publikas intelektā.
Kāda ir jūsu visneatlaidīgākā pielūdzēja?
Ir dažas, kas mums seko, brauc teju uz visiem koncertiem, bet tādas jau ir katrai grupai.
Kā jums šķiet, kāpēc patīkat sievietēm?
(Izbrīnīti.) Es? Kādam jau vienmēr kāds patīk. Man, piemēram, Šenaja Tveina vai Feita Hila patīk, bet viņai atkal varbūt Normunds Rutulis patīk. Tā tas uz riņķi iet.
Vieglāk uzstāties skaidrā vai vieglā žvingulī?
Tas laiks, kad man bija žvingulis, sen beidzies. Un, ja kādam vēl tas nav pagājis, to nav iespējams klausīties. Tāda pļarkstēšana uz skatuves nevienam nav vajadzīga.
Ja jums obligāti būtu jāizvēlas kāds dzīvnieks, ar kuru uzstāties uz skatuves, kurš tas būtu?
Kādreiz man bija ārkārtīgi skaists vācu īsspalvainais putnusuns. Droši vien ņemtu viņu. Bet viņš ātri vien no skatuves aizlaistos.
To jau nevar zināt. Varbūt viņam kantri tā patiktu, ka gaudotu līdzi?
Viņš gaudoja līdzi, kad man meita mūzikas skolā spēlēja akordeonu. Un tagad, kad mazmeita spēlē vijoli, viņu mazais čivava arī rauj līdzi. No malas ļoti smieklīgi izskatās.
Kurš sporta veids būtu daudz skatāmāks, ja sportisti drīkstētu lietot alkoholu?
Šahs droši vien. Ar elkoni kā nobrauktu pa figūrām! (Smejas.) Un beigās šaha dēlis galvā. Vai arī dambrete būtu daudz skatāmāka – spēlētāji sāktu maukt ar knipjiem. Sit – un garām! Sit – un atkal garām!
Esat ar grupas biedriem kādreiz sakāvušies?
Dažreiz kasāmies par mūzikas lietām, bet līdz dūru vicināšanai neesam nonākuši. Mums ir saticīgs kolektīvs.
Vairākas Raimonda Paula dziesmas esat pārdziedājuši kantri stilistikā. Vai varam cerēt kādā jūsu koncertā redzēt Paulu kovboja cepurē pie klavierēm?
Nezinu gan… Esam uzstājušies Paula Līgo pasākumos, kuros arī viņš pats piedalās.
Ir bijušas vairākas reizes, kad spēlējam, spēlējam un pēkšņi dzirdam klavieres vietā, kur tām nevajadzētu skanēt. Skatāmies – Pauls sēž un mauc pie klavierēm līdzi!
Kuru dziesmu koncertos jums izpildīt apnicis visvairāk?
Ievu. Ja vien tas iespējams, izvēlos to nedziedāt.
Kāpēc sliekas lietus laikā pēkšņi sāk līst laukā no zemes?
Kur tad viņām citur līst? Zemē viņas jau labu laiku bijušas, lien ārā ievilkt elpu un pie reizes apskatīties, kas viņām ūdeni lej uz galvas.
Cik kolas pudeļu jāizdzer, lai tā saēstu kuņģi?
Dažs saka, ka vajagot ar to ārstēties. Bet, kā jau saka, viss ir zāles, viss ir inde, viss atkarīgs tikai no devas. Es gan kolu nedzeru.
Ko tad jūs dzerat?
Avota ūdeni vai limonādi Schweppes. Tā, man šķiet, ir niknākā no visām.
Vai gailis sevi var nosaukt par putnu?
Ja viņu nomet no kūtsaugšas un viņš palido – droši vien, ka var!
Bet viņš taču nemāk runāt!
Ā, gudri, gudri! Man gan vairāk interesē jautājums, ja sieviete apprecas ar vīrieti, kuram uzvārds Gailis? Kāds viņai uzvārds?
Kāpēc kovboji jāj uz zirgiem?
Varbūt uzbudinās, es nezinu.
Jūs viegli pavedināt?
Es pat nezinu, uz kurieni mani varētu pavedināt. Lai pavestos, jābūt abpusējai saskaņai. Viens pats tu nekādi nevari pavedināties.
Ko vīri dara pa kluso no sievām?
Raksta īsziņas. Ja tiek slēpts telefons, tad viss skaidrs.
No visām pasaules sievietēm, kura ir vislabākā kandidāte jūsu sievas lomai?
Ja tāda kandidāte būtu, droši vien jau būtu precējies. Bet tā kandidāte vēl kaut kur staigā, bet es te sēžu.
Kāpēc Sestā jūdze ne reizi nav piedalījusies Eirovīzijas atlasē?
Ko vēl ne! Nē, nē – mēs kaut kā iztiksim. Katram jāzina sava vieta, nav mums tur ko līst. Paskat, kā jaunie skaisti dzied un uzvedas uz skatuves. Ko es tur ar savu cieto koka ģīmi un stāvēšanu darīšu?
Ko jūs darītu, ja pēkšņi zaudētu balsi?
Spēlētu stīlģitāru.
Kura mākslas filma būtu ievērojami labāka, ja tajā skanētu Sestās jūdzes mūzika?
Zelta teļš. Tad tā būtu vēl trakāk smieklīgāka.
Latvijas šlāgerkanālu?
Vispār neskatos.
Tā ir sagadīšanās, ka Latvijas šlāgeraptaujas logo rotā tieši kantri dziedonis?
Tiešām? Nebiju ievērojis. Būs jāpapēta, kuru tas man atgādina.
Ko jūs darītu, ja šlāgeraptaujas finālā kāds jums uzdāvinātu dzīvu lopiņu kā savulaik Raimondam Paulam Mikrofona aptaujā – sivēnu?
Jāskatās kāds lopiņš. Ar cūku pat nezinātu, ko darīt. Droši vien atdotu kādam zemniekam. Ko tad man ar viņu šņorītē pastaigāties pa parku? Pirms daudziem gadiem bijām Tartu kantri festivālā, kur uzstājās kāda igauņu grupa. Tās bundziniece bija ļoti kolorīta dāma, kura līdzi šņorītē bija atvedusi raibu cūku. Tā viņa visu koncerta laiku zem bungām nosēdēja. Pēc koncerta viņa iemeta cūku bagāžniekā un aizbrauca.
Kā jūs nosauktu savu jahtu, ja jums tāda būtu?
Elza. Mazmeitas vārdā.
Kas ir jūsu bezjēdzīgākais talants?
Stulba runāšana. Bieži vien mēle skrien prātam pa priekšu.
Kādā situācijā ikviens cilvēks izskatās muļķīgi?
Kad cenšas sacensties ar jaunajiem. Citreiz dzirdu, ka saka – es jau nejūtos, ka man būtu 57 gadi. Tas, ka tu nejūties, tas ir skaidrs, bet paprasi kādam, vai arī viņam tā šķiet. Nav jau svarīgi, kā tevi sauc, svarīgi – kā tevi saukā.
Tas ir traģikomiski, kad vecums nāk virsū, bet jaunība neiet prom.
Un tu kā tāds ērglis vai broileris staigā. Tas attiecas arī uz sievietēm, kuras nesaprot, kā atbilstoši vecumam un statusam ģērbties. Kā saka – ir cilvēki, kas labi ģērbjas, un ir cilvēki, kas labi, ka ģērbjas.
Vai esat kādreiz nosūtījis īsziņu nepareizajai personai?
Šodien pat. Rakstīju: «Esmu Smiltenē!» Man atbild: «Ko? Kādā vēl Smiltenē?!» Ne tur aizsūtīju.
Ja jums būtu jāatsakās no kaut kā viena, ko jūs darāt katru dienu, kas tas būtu?
Varētu izlaist vienu ēdienreizi.