Rīga -3°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Gruzītis nāca pasaulē 1940.gada 29.septembrī un bija vienīgais dēls septiņu bērnu ģimenē. Savas dzīves rīta cēlienu viņš pavadīja «Lettēs», kur Gruzīšu dzimta dzīvojusi kopš 1630.gada.
Gruzītis mācījās Lubānas vidusskolā, tomēr ģimenes apstākļu dēļ 17 gadu vecumā Miķelim skola bija jāpamet un jāmeklē darbs. Viņš strādāja gan dolomīta ieguves vietā Akmeņtacī, gan zāģētavā. Vēlāk tika nosūtīts uz šoferu un atslēdznieku kursiem Liepājā, bet pēc to pabeigšanas uzsāka dienestu Padomju armijā.
Pēc atgriešanās Latvijā 1963.gadā Gruzītis sāka strādāt Lubānas Meliorācijas celtniecības pārvaldē, kur par viņa vaļasprieku kļuva slēpošana. 1964.gadā un 1965.gadā viņš bija Madonas rajona slēpotāju izlases sastāvā. Vēlākajos gados, kad Lubānas pusē attīstījās tāds sporta veids kā mednieku biatlons, viņš, būdams kaislīgs mednieks, regulāri piedalījās arī šajās sacensībās.
1968.gadā Gruzītis neklātienē pabeidza Lubānas vidusskolu. Vēlāk viņš ieguva ekonomista izglītību.
1975.gada 19.jūnijā Gruzītis tika ievēlēts par Lubānas ciemata tautas deputātu padomes priekšsēdētāju. Pagājušā gadsimta 80.-90.gados Gruzītis aktīvi iesaistījās Atmodas procesā.
Kā uzsver pašvaldība, Gruzītis visos laikos bija nesavtīgs dzimtās puses, savas Lubānas, patriots. Miķelis Gruzītis aktīvi darbojās Latvijas Pašvaldību savienības domē. No 1992.gada 30.janvāra, kad Lubāna ieguva pilsētas statusu, viņš vadīja pilsētas domi un darīja to arī visos turpmākajos gados, būdams pilsētas domes priekšsēdētājs.
Kad pirmo reizi publiskajā telpā izskanēja ideja par novadu reformu, Gruzītis bija aktīvs tās atbalstītājs. Viņš pielicis visus spēkus un pūles, lai 2007.gada 30.oktobrī tiktu izveidots Lubānas novads, apvienojoties Lubānas pilsētai un Indrānu pagastam. Lubānas novada domes pirmajā sēdē Gruzītim, kurš ilgus gadus bija novada idejas atbalstītājs un virzītājs, novada deputāti uzticēja domes vadību.
Viņš Lubānas pašvaldības vadītāja amatā nostrādāja 34 gadus bez pārtraukuma – no 1975.gada 19.jūnija līdz 2009.gada 6.jūnija pašvaldību vēlēšanām, kurās viņš vairs nekandidēja.
Gruzītis ir bijis iniciators vairāku amatiermākslas kolektīvu dibināšanai, rūpējies par kolektīvu vadītāju piesaisti, ieviesis Lubānas pilsētas Pateicību piešķiršanas tradīciju, pasakot paldies tiem cilvēkiem, kuri devuši lielu ieguldījumu Lubānas novada dzīvē, sekojis tam, lai novada kultūras fanātiķi tiktu pienācīgi godināti un atzīmēti.
Gruzītis ierosināja Lubānā izveidot mākslas skolu un sekoja, lai tiktu nodrošināts viss nepieciešamais tās darbības nodrošināšanai un attīstībai. Pēc viņa iniciatīvas Lubānas novada pašvaldība finansēja Madonas Mūzikas skolas filiāles uzturēšanas izdevumus Lubānā, lai jaunā paaudze varētu mūzikas pasauli iepazīt, nemērojot ceļu līdz Madonas novada centram.
Plašāku popularitāti viņš ieguva 1990.gadā, piedaloties LTV veidotajā raidījumā Savai zemītei, kura veidotāja Daina Bruņiniece ļāva viņam dziedāt. Pēc raidījuma viņu uzmeklēja Saulkrastu kapelas vadītājs Uldis Duka. Viņu abu sadarbības rezultātā Latvijā zina Gruzīša dziesmas Pārdomu vējš, Aiviekstes ozoli, Mosties, celies un strādā, Pagaidi mazliet. No visām Gruzīša sacerētajām dziesmām vislielākos panākumus ir guvusi dziesma Pārdomu vējš, kas 1991.gada Mikrofona aptaujā ieguva otro vietu.
Gruzītis kopā ar sievu Viju ir izaudzinājuši trīs bērnus: divas meitas – Jolantu un Lailu -, kā arī dēlu Rolandu.
2018.gada 17.novembrī par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā Gruzītim piešķīra valsts apbalvojumu – Atzinības krusta III šķiru – un iecēla viņu par ordeņa komandieri.
Atvadīšanās no Gruzīša notiks pirmdien, 30.decembrī, plkst.12 no Lubānas baznīcas.
