Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Biruta Liepājā raksta: Mums ir ierīkots metāla režģis un stieples, kur pupām vīties. Vasarā tās veido skaistu, ziedošu sienu un pēc tam arī bagātīgu ražu. Katru pavasari stādīšanas vietu uzlabojam ar kompostu. Lai pupu žogs būtu viengabalains, es darīju tā: sēklas trīs dienas mērcēju aukstā ūdenī, kad tās sabrieda, liku mitrā kūdrā siltā vietā un nosedzu ar caurspīdīgu plēvi.
Apmēram pēc trim dienām pakāpeniski sāka parādīties asniņi, kurus tūlīt uzmanīgi maija sākumā liku pie režģa žoga pie katras stieplītes, un tā, kamēr visas bija piestādītas. Nepalika neviena tukša vietiņa, viss vasarā ziedēja. Bet nu jau otro pavasari man pupas dīga ļoti slikti.
Pērn lielākajai daļai pupu neiznāca asniņš, pārplīsa miziņa un veidojās garas saknītes, kuras, ieliekot zemē, nedeva dzinumus. Praktiski nesanāca nekas – ne ziedēšana, ne raža –, kaut centāmies laistīt. Varbūt jāmaina sēkla?
Atbild agronome un dārzeņkopības eksperte Mārīte Gailīte.
Ļoti iespējams, ka pie vainas ir pupiņu sēklgrauzis (Bruchus obsoletus sin. Acanthoscelides obsoletus). Šī sīkā vabole ir tikai 2–3,5 mm liela, gaiši vai tumši brūnā krāsā, klāta ar sīkiem, dzeltenīgi zaļiem matiņiem. Vienā pākstī var būt pat vairāk nekā desmit šīs sugas kāpuru. Sēklas tie bojā tikai agrīnā attīstības fāzē. Pupiņu sēklgrauža vaboles pārziemo telpās (sevišķi, ja tās ir siltas).
Primārais invāzijas avots ir bojātas sēklas, tāpēc sējai visdrošāk izmantot veikalā pirktās, kas iegūtas profesionālās saimniecībās augu aizsardzības dienestu speciālistu uzraudzībā. Visās valstīs pastāv vienota kārtība sēklkopības kontrolē.
Stipri bojātas sēklas nevar nepamanīt, bet ir iespējams, ka vabole iedēja savas olas veģetācijas perioda beigās un kāpuri sēklās attīstījās lēnāk nekā parasti, nepaspējot tās pilnīgi sabojāt. Tāpēc saknīte veidojās, bet pats dīgsts ne.
Šo kaitēkļu ierobežošanai pašlaik nav reģistrētu insekticīdu, tāpēc atliek mainīt sēklu, iegādājoties to no uzticamiem izplatītājiem.
Tāpat kaitēkļa ierobežošanai ir svarīgi ievērot augu seku, sēt pākšaugus vismaz 500 metru attālumā no iepriekšējās audzēšanas vietas, ja vien to iespējams izdarīt, un pupiņu pākšu veidošanās laikā lietot speciālus tīklus pret kukaiņiem.
Protams, šie ieteikumi nepalīdzēs atjaunot kāršu pupu sētu visā krāšņumā, un varbūt gadus divus trīs sētas rotāšanai ir vērts izmantot kādas citas sugas vīteņaugus, piemēram, puķzirnīšus vai kapucīnkreses.
