Elīnas Mālderes-Matvejevas pieredzes stāsts
«Aizraušanās ar aitām nāca diezgan nejauši. Pirms pieciem gadiem meita vasaras nometnē izfilcēja mazu aitiņu, un es teicu, ka tā ir zīme – mums vajag aitiņas! Tikko arī bijām pārcēlušies uz dzīvi laukos. Tā īsi pēc tam atvedām pirmās divas aitiņas.
Aitas turam galvenokārt gaļas ieguvei savām vajadzībām. Saimniekojot laukos, vēlamies pēc iespējas vairāk sevi nodrošināt ar pašu izaudzētu gaļu, olām, dārzeņiem un citiem lauku labumiem.
Šobrīd mums ir piecas aitu mammas, kas pavasarī iepriecina ar bariņu dzīvespriecīgu jēru! Bet domāju, ka noteikti būs vairāk.
Citi lasa
Esam izvēlējušies Ostfrīzijas piena (Ostfriesen Dairy) aitas, jo tās ir komunikablas, ļoti labas mātes un, protams, pienīgas. Turklāt tām ir ļoti garšīga gaļa.
Informāciju par aitkopību esmu smēlusies gan no pazīstamu saimniecību pieredzes, gan apmeklējusi Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) rīkotās apmācības un izglītojošos seminārus par aitu audzēšanu, kā arī pabijusi dažādos LLKC rīkotos pieredzes apmaiņas braucienos tepat Latvijā un arī Lietuvā. Daudz informācijas pati meklēju internetā.
Citiem iesaku nebaidīties un pamēģināt! Noteikti būs tā vērts! Aitas viennozīmīgi piešķirs dzirksti ikdienai, jo ar tām nekad nav garlaicīgi. Tās ir ļoti ziņkārīgas un interesantas. Šobrīd vairs nespēju iedomāties savu ikdienu bez aitām.»
- Raksta sākums
- Kādu šķirni izvēlēties?
- Aitiņas – izcilas pļaujmašīnas
- Vajadzīgs arī ganību žogs
- Patvērums no saules un vēja
- Barība
- Apstākļi ziemā
- Kur pirkt, cik maksā?
- Aitas jāreģistrē!
- Elīnas Mālderes-Matvejevas pieredzes stāsts
- Elīnas Apsītes pieredzes stāsts
- Noderīgas informācijas avoti
- Īsā aitkopības vārdnīca