Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Jāzeps ir šodienas Hamlets. Viņš savus nokaitētos jautājumus tieši tāpat risina pilnīgā vientulībā. Kā mēs visi. Kad izslēgti visi sociālie tīkli ar īsto un viltus padomdevēju zunoņu, tu paliec viens pret vienu ar savu sirdsapziņu un iekšējo kompasu. Bultiņa raustās. Kur tā nostāsies? Auklēt savas sāpes un audzēt upura aizvainojumu ir tik saldi un kārdinoši. Apslāpēt sava ego īdēšanu, iespējams, ir viens no cilvēka mūža grūtākajiem uzdevumiem. Ko mūsdienu pasaulē, kur Jāzepa bedres ir tik daudz, nozīmē pa īstam piedot? Ko nozīmē ļaunu par labu vērst? Just dāvināto spalviņu azotē, nevis ērkšķus?
Režisore Inese Mičule, kā arī radošā komanda – scenogrāfs Reinis Dzudzilo, vizuālā māksliniece Krista Dzudzilo un komponists Rihards Zaļupe – ar līdzšinējiem iestudējumiem ir pierādījuši savu cilvēcisko briedumu, lai teātrī runātu par sarežģītiem ētiskiem un filozofiskiem jautājumiem lakoniskā traģēdijas formā.
Scenogrāfs Reinis un māksliniece Krista Dzidzilo allaž darbojušies tandēmā, taču šovasar izskanēja ziņa, ka abi šķīruši laulību un katrs devušies savā virzienā.
Arī Spēlmaņu nakts apbalvošanas ceremonijā mākslinieki sēdējuši atstatus un tikai kopā devušies uz skatuves, lai saņemtu balvu. Par ieguldīto darbu Krista un Reinis viens otram veltīja pateicības vārdus. «Skaisti ir arī radīt teātri. Es esmu bezgala pateicīga par to, ka man ir tāda iespēja to darīt un ir bijusi. Ir daudzi, kam varētu pateikti, bet es vēlos vispirms apsveikt. Reini, tu esi izcils scenogrāfs,» Krista pasniegusi balvu bijušajam vīram. «Arī es gribētu kaut ko pateikt. Es gribētu pateikt paldies tuvumam. Man vistuvāk šobrīd stāv Krista – paldies tev! Par to, ka mēs radījām kopā,» atbild Reinis.
