Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Piecu gadu laikā novērota satraucoša tendence – par 12 % samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri diennaktī izdzer pietiekami daudz ūdens, liecina jaunākais Mana Aptieka un Apotheka Veselības indekss.
Nedaudz vairāk kā puse (56 %) Latvijas iedzīvotāju diennaktī neizdzer pietiekami daudz ūdens. Starp retākajiem ūdens patērētājiem ir vīrieši (62 %) un cilvēki ar neveselīgu dzīvesveidu (71 %), savukārt mazāk sieviešu (50 %) un cilvēku ar veselīgu dzīvesveidu (49 %).
“Pirms pieciem gadiem pētījuma rezultāti liecināja, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju diennaktī izdzer vismaz 1 līdz 1,5 litrus ūdens, bet šogad šis skaitlis jau ir mazāks – vien 44 %. Tendence ir sarūkoša un visnotaļ satraucoša – samazinās to iedzīvotāju skaits, kuri ikdienā izdzer pietiekamu daudzumu ūdens.
Citi lasa
Jo mazāk ūdens dzeram, jo sliktākā formā esam, un tas var nozīmēt arī biežāku slimošanu.
Līdz ar straujo dzīves ritmu būtiski ir neaizmirst par organisma pamatvajadzībām, tai skaitā padzeršanos. Ja tiek izjusts nogurums, miegainība, zūd koncentrēšanās spējas – īpaši pēcpusdienā, to var uzskatīt par zīmi, ka organismam trūkst ūdens,” uzsver aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa.
Cik daudz ūdens ir pietiekami?
Pastāv uzskats, ka diennaktī nepieciešamais daudzums vienam cilvēkam svārstās no viena līdz 1,5 litram tīra ūdens – un to nevar aizstāt ne ar tēju, kafiju vai citiem dzērieniem. Ieteicamais diennakts ūdens patēriņš ir atkarīgs no vairākiem faktoriem – ķermeņa masas, dzīvesveida, veselības.
Piemēram, cilvēkam ar aktīvu dzīvesveidu ūdens jāuzņem vairāk nekā cilvēkam, kurš ikdienā nenodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. Savukārt, ja cilvēkam ir veselības problēmas, par sev nepieciešamo ūdens patēriņu ieteicams konsultēties ar ārstu.
Parasti tiek rēķināts, ka uz vienu kilogramu ķermeņa svara diennaktī ir jāizdzer 30 ml ūdens.
Ziemā samazinās ūdens patēriņš
Laikapstākļiem kļūstot vēsākiem, diennaktī izdzertā ūdens daudzums samazinās vairāku iemeslu dēļ, piemēram, ir mazāk redzamu atgādinājumu, tāpat arī slāpes izjūtam retāk nekā vasarā. Aukstā laikā cilvēkiem ir arī biežāka urinēšana, jo sašaurinās asinsvadi, paaugstinās asinsspiediens un, lai to normalizētu, organisms izvada lieko šķidrumu. Līdz ar to arī šķidruma zudums aukstumā ir lielāks.
Farmaceite Amanda Ozoliņa skaidro, kāpēc ziemā atcerēties dzert pietiekami daudz ūdens ir tikpat svarīgi kā vasarā.
- Ziemas dehidratācija
Aukstajos mēnešos cilvēki mēdz ģērbties vairākos slāņos, ietīties segās un atrasties apsildītās telpās. Šāda mākslīgi apsildīta vide var izraisīt tā saucamo ziemas dehidratāciju, kuru ir grūtāk pamanīt, jo cilvēki mazāk svīst, kas ir galvenais dehidratācijas rādītājs vasarā. Aukstajā laikā cilvēka ķermenis mitrumu zaudē arī citos veidos, piemēram, ar mutes un deguna izelpu, ko vislabāk var redzēt tieši ziemā. Turklāt būtiski atcerēties dzert ūdeni arī tad, ja to negribas – slāpju neesamība automātiski nenozīmē to, ka ķermenis ir saņēmis pietiekami daudz ūdens. - Stiprāka imunitāte
Ziemas mēneši var būt pārbaudījums imūnsistēmai, īpaši šajos apstākļos, kad papildu ierastajiem vīrusiem ir arī jaunais koronavīruss Covid-19. Diennaktī uzņemtais ūdens daudzums ir ļoti saistīts ar imūnsistēmu, jo tas palīdz ne tikai uzlabot organisma šūnu darbību, kas nepieciešama, lai pasargātos no dažādām baktērijām, bet arī palīdz ķermenim dabiski izvadīt toksīnus, kas, paliekot organismā, var izraisīt saslimšanu. - Veselīgāka āda
Aukstais un sausais iekštelpu gaiss, kas rodas no apsildītas telpas, var negatīvi ietekmēt ādas stāvokli. Visbiežāk regulāra pāreja no telpām, kur ir sauss gaiss, uz atrašanos ārā – mitrumā, aukstumā, vējā, izraisa ādas plaisāšanu vai zvīņošanos. Šobrīd arī īpaša uzmanība tiek pievērsta roku higiēnai un dezinfekcijai, kā rezultātā āda zaudē mitrumu un kļūst sausa. Tāpēc īpaši rūpīgi jāseko līdzi uzņemtajam ūdens daudzumam, jo tas palīdz mitrināt ādu un samazina gan sejas, gan roku ādas lobīšanās risku.
Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss ir ikgadējs Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērījums. Indekss tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, ik gadu tiešajās intervijās tiek aptaujāts reprezentatīvs iedzīvotāju skaits – 1000 cilvēki vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
