Rīga +8°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Veselība, 2019, nr 9, 44.lpp.
Jautājums un atbilde
Kā garšīgāk apēst nezāles?
Šogad esmu apņēmusies neslinkot, bet, ejot dabā, noplūkt pa nātrītei, pieneņu lapai vai gārsai, jo tie ir dzīvi vitamīni, kas neko nemaksā. Bet sakiet, lūdzu, kā lai apēd? Varbūt varat ieteikt kādu recepti?
Iesaka Māris Slanārs
- Salātus var gatavot no pienenēm, gārsām un nātrēm, pievienojot eļļu un kādu garšvielu maisījumu, piemēram, karija garšvielas. Lai nomaskētu pieneņu rūgteno garšu, salātiem pievieno citrona sulu. Var gatavot pienenes kopā ar skābenēm, un tad citronu pat nevajag.
Ja pierod pie rūgtenuma, tad pienenes, kas lasītas līdz maijam, ir pat garšīgākas nekā ierastie lapu salāti.
- Lai nātru lapu dzelošie matiņi netraucētu baudīt salātus, nātres pirms tam kārtīgi saberž. Var arī smalki sagriezt vai samalt, galvenais ir tās mehāniski apstrādāt. Citi ievieto saldētavā, un arī pēc atkušanas nātres vairs nedzeļ. Vēl citi aplej ar karstu ūdeni, bet to labāk nedarīt, jo tādējādi zūd vērtīgās vielas.
- Salātiem var izmantot arī nezāles – virzu, balandu, ganu plikstiņus, kas garšo līdzīgi rukolai, vai nauduļus. Liepājas pusē daudzviet sasējusies savvaļas rukola. Ļoti garšīgi salāti sanāk arī no jaunajām koku lapiņām – pīlādžu, bērzu un liepu lapām. Vienīgi – bērzu lapas var ēst neilgu laiku, jo tās ātri kļūst cietas. Liepu lapas salātiem ir pašas gardākās – mīkstas un garšo līdzīgi zaļajiem lapu salātiem no dārza vai siltumnīcas.
- Līdz Jāņiem var lasīt arī mazos, zaļos priežu čiekuriņus, no kuriem kopā ar cukuru var izvārīt sīrupu, kas bērniem palīdz ārstēt klepu un stiprina imūnsistēmu. Pēc garās ziemas spēku un enerģiju organismam dod arī mežā augošie zaķkāposti vai pīlādžu pumpuri, kas garšo līdzīgi anīsam, kā arī liepu un upeņu pumpuri.
Daži ieteikumi, ko darīt ar nātrēm
- Nātres un gārsas izmanto karstajos ēdienos, piemēram, plāceņos, pankūkās, sacepumos.
- Nātres pievieno arī dārzeņu sakņu zupai, ko izvāra kā parasti, tikai pašās beigās pieliek sagrieztas nātres, izmaisa un ņem katlu nost no uguns.
- Var gatavot arī nātru un zirņu sacepumu – zirņus izmērcē, sablendē, pieliek nātres, karija garšvielas un cep uz cepampannas. Kā saistvielu sacepumiem un plāceņiem izmanto linsēklas – viena ēdamkarote sasmalcinātu sēklu līdzvērtīga vienai olai.
- Nātres var izžāvēt, saberzt pulverī un ēst visu gadu, piemēram, pievienojot rīta auzu pārslu putrai.
- Vēl sanāk ļoti gards nātru smēriņš – ņem zemesriekstus, sablendē, pieber žāvētas nātres, sāli un garšvielas pēc patikas, lej eļļu, līdz viss sablendējas viendabīgā masā. Smērē uz maizītēm un liek pie citiem ēdieniem.
Visus Māra nosauktos augus drīkst ēst droši!
Stāsta Vija Eniņa, farmācijas doktore, daudzu publikāciju un grāmatu autore.
- Pienenes, gārsas un nātres ir pavasara zaļumu svētā trīsvienība! Gārsās ir ļoti daudz vitamīnu un minerālvielu, bet nātres ir bagātīgs dzelzs avots.
Ir cilvēki, kuri pienenes, lai mazinātu rūgteno garšu, izmērcē sālsūdenī, bet pavasara pieneņlapiņām patiesībā tā rūgtuma ir maz.
Balandā klāt pie pārējiem labumiem ir arī olbaltumvielas, un tā ir ļoti garšīga – miltaina un tumīga, savukārt virza ir bagāta ar kāliju, spēj mazināt tūsku, veicina urīnizdali. Ganu plikstiņa un nauduļu garšā jūtams kāposta sīvumiņš, jo šie augi ir kāposta radinieki. Arī pieminēto koku jaunās lapiņas var droši likt salātos, un klāt varu ieteikt arī ābeļu lapas.
Arī nosauktos pumpurus droši drīkst likt uz zoba:
liepu pumpuri tiešām ir ļoti garšīgi – saldi, jo tajos ir cukuri, bet upeņu pumpuri ir vērtīgi arī ar to, ka tajos ir ēteriskā eļļa.
- Vēl es ieteiktu salātiem pievienot dārzā sadīgušos ķiploku lakstiņus un vārpatu, kas ir ļoti veselīga zālīte, strutenes lapiņas, sulīgās gaiļbiksīšu lapiņas, čīkstenes (laimiņa) lapu rozetītes, maurlociņus un puķes – ķiplocenes – lapiņas, kas salātiem piešķirs ķiplokam līdzīgu asumiņu.
Ķiplokaina garša ir arī mežlokiem jeb lakšiem, bet jāatceras, ka tas ir aizsargājams augs un dabā tos plūkt nevajadzētu.
Ir cilvēki, kuri tos ieaudzējuši piemājas dārzā un ēd droši. Noteikti ieteiktu arī egļu jaunos, zaļos dzinumus, kas ir maigi un mīksti. Tiešām brīnišķīgi gan garšas, gan veselīguma ziņā – ļoti bagāti ar askorbīnskābi!
- Ja cilvēks savvaļas augus pieradis ēst ikdienā, daudzumam un augu kombinācijām nav būtiskas nozīmes, taču tiem, kuri nolēmuši pirmo reizi gatavot šādus salātus, nevajadzētu sākt ar lielām bļodām – sākumā pat pietiktu ar dažām lapiņām vai ēdamkaroti sasmalcinātu augu.
Iesaku arī vispirms katru zālīti nogaršot atsevišķi, lai saprastu, vai garša ir patīkama.
Daži augi šķiet pilnīgi bezgaršīgi, citi – mazliet saldeni, bet citi var šķist pat ļoti rūgti! Un, ja pirmajā reizē gadīsies daudz rūgteno augu, cilvēks, iespējams, savvaļas zaļumus vairs neēdīs. Un tas, protams, nav mērķis! Vēl – noteikti nelasi augus, kurus kārtīgi nepazīsti!
- Arī labi zināmus ķērpjus var lietot uzturā, jo, par laimi, Latvijā indīgu ķērpju nav! Turklāt ķērpji aug tikai tur, kur ir ekoloģiski tīra vide, tātad arī paši būs tīrs ēdamais.
Ķērpis ir interesants ar to, ka tajā apvienoti divi organismi – sēne un aļģe –, un ķērpja laponī ir dažādas barības un antibiotiskās vielas, kas var būt noderīgas arī cilvēkam.
Salātos visbiežāk liek krūmu ķērpjus, kas nokarājas no zariem kā bārdas, bet var izmantot arī ķērpjus, kas aug uz augsnes, piemēram, Islandes ķērpi, kas gan ir ļoti rūgts, briežu ķērpi jeb Alpu kladoniju.
