Rīga -3°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ar augiem iepazīstina Nacionālā botāniskā dārza pētniece bioloģijas zinātņu doktore DAINA ROZE.
GAIĻBIKSĪTE, Primula veris, jeb gailene, gailīši, gaiļpieši, vistkājiņas, cālenīca, elknūši ir augs, ar kura klātbūtni Latvijas pļavās vēl varam lepoties. Daudzviet Eiropā intensīvas pļavu apsaimniekošanas dēļ tās vairs nav sastopamas. Gaiļbiksītes lapas sakopotas piezemes rozetē ar vienu vai vairākām līdz 30 cm augstām ziedkopām. Gaiļbiksītes lapas pavasarī ir vērtīgs C vitamīna avots. Pievēršoties savvaļā augošo augu arvien plašākai izmantošanai pārtikā, sasmalcinātas svaigas lapas iesaka pievienot biezpienam, jogurtam, smūtijiem. Kopā ar citiem zaļumiem, tās var izmantot salātos un ēdienu dekorēšanā. Izžāvētu lapu pulveri var pievienot termiski neapstrādātai pārtikai. Anglijā gaiļbiksīšu ziedus izmanto mājas vīnu aromatizēšanai. Gaiļbiksīte ir vērtīgs ārstniecības augs, kuras ziedu tēju lieto organisma spēcināšanai, kā arī laringīta, pneimonijas, podagras, galvassāpju un neirožu gadījumā. Tomēr lielās devās to lietot nebūtu ieteicams. Piesardzīgi, konsultējoties ar ārstu, tēja lietojama mazuļa gaidīšanas laikā. Vācot gaiļbiksītes ziedus, kā arī lapas, jābūt saudzīgiem un daļa jāatstāj auga izdzīvošanai. Gaiļbiksīti kā krāšņumaugu audzē dārzā.
MELNĀ VISTENE, Empetrum nigrum, atrodama piejūras priežu mežos, kā arī purvu malās un uz ciņiem purvainos skujkoku mežos. Pundurkrūma gulošie vai pacilie stumbri ir zaraini, lapas sīkas, šauri eliptiskas. No aprīļa beigām līdz jūnijam melnā vistene zied sārtiem ziediem. Pēc tam veidojas melni kauleņi, kuri ārēji atgādina ogas. Blusenājs, blusenes, čūsku mellenes, mīzenes, raganu mellenes ir tautā biežāk lietotie ne visai cildinošie melnās vistenes nosaukumi. Tajos jaušama vilšanās par augļu līdzīgumu mellenēm, bet ne tik izcilo garšu un sulīgumu. Tomēr augļus izmanto pārtikā, tautas medicīnā kā pretiekaisuma, žulti un urīndzenošu līdzekli, pret galvas sāpēm, kā arī vilnas dzijas krāsošanā. Savukārt auga virszemes daļas izmanto zivju kūpināšanā. Melno visteni un tās šķirnes dārzos audzē kopā ar skujkokiem, rododendriem, viršiem un ērikām. Priecīgi augs saulainā vai viegli noēnotā vietā, vāji skābā līdz skābā, kūdrainā, mitrā, vieglā mālsmilts vai smilts augsnē. Stādījumus mulčē ar skābu kūdru vai mizu mulču.
DOBAIS CĪRULĪTIS, Corydalis cava, ir ļoti reti sastopams platlapju mežos. Suga ierakstīta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, kā arī Latvijas Sarkanās grāmatas I kategorijā un Baltijas reģiona Sarkanajā grāmatā. Dobais cīrulītis var sasniegt 30 cm, retāk lielāku augstumu. Tā stumbrs ir ar divām divkārt vai trīskārt dziļi dalītām, garkātainām, zilganzaļām lapām. Ziedi – violeti, purpursarkani, retāk zaļgandzelteni vai balti. Atšķirībā no citām cīrulīšu sugām, dobā cīrulīša ziedu violetās seglapas ir veselas. Ziedēšanas laiks ir aprīļa beigās, maija sākumā. Pogaļās attīstās melnas sēklas. Pēc to izsēšanās auga virszemes daļa pakāpeniski nodzeltē un iet bojā, augsnē saglabājas gumi, kuri iekšpusē pakāpeniski satrūd, veidojot dobu vidu.
